1. Dzīvnieku audzētāju darbību Eiropas Savienībā regulē dažādi normatīvie akti, kuru mērķis ir nodrošināt dzīvnieku labturību.  Aktīvi darbojas dzīvnieku audzētāju organizācijas.  Daudzas no tām veic vajadzīgu labdarbības darbu, rūpējoties par pamestajiem dzīvniekiem.  Dažas starptautiskas dzīvnieku aizsardzības organizācijas ieņem ekstremālu pozīciju, krasi nostājoties pret dzīvnieku audzētājiem un pret šķirnes dzīvnieku audzēšanu kā tādu.  Prese un sabiedrība seko līdzi notikumiem, kas saistās ar dzīvniekiem.  Dzīvnieku audzētāji tiek regulēti un kritizēti kā nekad agrāk.  LKF iestājas par dzīvnieku labturību un uzskata, ka dzīvnieku atbildīga audzēšana nav pretrunā ar dzīvnieku labturību.  Šajā sarežģītajā situācijā katrs LKF audzētājs ir atbildīgs par to, lai  ar savu darbību nedotu pamatu esktremālu uzskatu izplatībai sabiedrībā.  Katram LKF audzētājam ir pienākums godprātīgi rūpēties par saviem dzīvniekiem un veicināt labo gribu pret savu šķirni, klubu, LKF, FCI un šķirnes dzīvnieku audzēšanu kā tādu.
2. Latvijas Kinoloģiskā Federācija (LKF) ir organizācija, kas sevī apvieno suņu audzētāju klubus. Gan LKF, gan savā klubā jūs varat rast domubiedrus, padomdevējus, informāciju par suņu šķirnēm, izstādēm, sacensībām, kursiem un apmācības programmām sev un savam sunim. LKF kā organizācija uztur Ciltsgrāmatu, vada un koordinē ciltsdarbu ar tās sastāvā esošajiem klubiem. Tomēr nedz LKF, nedz arī Jūsu klubs nepārdos Jūsu kucēnus! 
3. Par metiena plānošanu un realizāciju pilnībā atbildīgs ir audzētājs. Pirms metiena iegūšanas Jums nopietni un atbildīgi jāizvērtē savas finansiālās un praktiskās iespējas izaudzināt kucēnu metienu un atrast katram kucēnam piemērotas mājas.
4. Apzinieties, ka šķirnes suņu audzēšana nav peļņu nesošs bizness, bet gan dārgs hobijs. Ja domājat, ka iesācējam metiena pārdošana nesīs peļņu, jūs smagi kļūdāties.
5. Izdevumi par kucēnu audzināšanu ir garantēti. Izdevumu kompensācija, pārdodot kucēnus, nav garantēta.Kompensācijas lielums ir atkarīgs no pieprasījuma, iedzīvotāju pirktspējas un jūsu pieredzes, spējām un talanta atrast piemērotus, pirktspējīgus saimniekus katram no saviem kucēniem.
6.  Par piemērotu jauno saimnieku atrašanu katram kucēnam pilnībā ir atbildīgs audzētājs pats. Tomēr audzētājs var izmantot kluba piedāvātās iespējas popularizēt savu šķirni un audzētavu, reklamēt plānotu vai jau esošu metienu izstādēs, sacensībās un citos kluba pasākumos, kā arī izvietot reklāmu LKF vai kluba mājas lapā un citos saziņas tīklos.
7. Pēc pārciestās ekonomiskās krīzes vairums ģimeņu rūpīgi apsver savus ienākumus un izdevumus. Šķirnes suns nav pirmās nepieciešamības prece, bet gan zināma greznība. Pirms metiena iegūšanas pārliecinieties, vai pēc jūsu kucēniem būs pieprasījums un vai Jūs varēsiet savlaicīgi atrast visiem kucēniem jaunās mājas, tie neaugs pie Jums barā un nesagādās problēmas Jums un vēlāk jaunajiem īpašniekiem.
8. Uzziniet, kā citiem audzētājiem, kam pašlaik ir metiens, veicas ar kucēnu atdošanu. Ja izrādās, ka pašlaik peejami  vairāki jūsu šķirnes metieni, turklāt atrast  kucēniem saimniekus  ir grūti, apsveriet, vai metienu nevajag atlikt uz vēlāku laiku. Ražot kucēnus, ja pastāv kucēnu pārprodukcija, ir neētiski un bezatbildīgi!
9. Uzziniet savā klubā, kāda vērtība ir jūsu šķirnes un līdzīgu šķirņu kucēniem.  Neskaitiet galvā ciparus, bet reāli apsveriet, kāda summa Jums nepieciešama, lai kompensētu metiena izaudzēšanas izdevumus, jo prasot no nākamā īpašnieka neadekvātas summas, kucēnu atsavināšana aizkavēsies, tie augs, ēdīs un demolēs Jūsu māju tā vietā, lai laimīgi iejustos jaunā ģimenē.  Iespējams, no katra metiena tikai nedaudzus kucēnus izmantos izstādēm un vaislai, un jaunais īpašnieks būs gatavs maksāt vairāk..  Lielākā daļa kucēnu būs mājas mīluļi, tāpēc tiks arī atsavināti kā mājas mīluļi..  Mājas mīluļa ieguvēja prasības ir ļoti pragmatiskas - ,  lai kucēns ir vesels, labi socializēts, draudzīgs un lai izskats atbilstu šķirnei.  Mājas mīluļa ieguvējs parasti nav gatavs maksāt par izbraukuma pārojumu vai importa vecākiem.  Labs audzētājs cenšas iegūt kvalitatīvas / jaunas līnijas šķirnes attīstības vārdā, taču tas reti nes papildus ienākumus.
10. Uzziniet savā klubā, cik vidēji izmaksā kucēna barošana, vakcinēšana, čipēšana, veselības pārbaudes, ciltsrakstu noformēšana. Atkarībā no šķirnes, kucēna izaudzēšana var izmaksāt vairākus simtus latu. Pārdomājiet,  vai jūs varat to atļauties?
11. Plānojot kucēnu metienu, jārēķinās arī ar grūtībām, kuru atrisināšana prasīs laiku, naudu un darbu.  Piemēram, grūtas dzemdības, ķeizargrieziens, kuces saslimšana vai bojāeja un līdz ar to kucēnu bāreņu audzēšana, nepietiekošs piena daudzums kucei un kucēnu piebarošana ar pudeli, ļoti liels kucēnu skaits, utt. Jums kā audzētājam jau pirms kuces pārošanas ir jāplāno, kā tiksiet galā ar katru no šīm situācijām.
12. Audzējot kucēnus bāreņus, kucēnu kopšana prasa ne tikai barošanu ik pa divām stundām, bet arī kucēna vēderiņa masāžu, lai kucēns varētu nokārtot savas dabiskās vajadzības. Bez stimulācijas kucēni var nomirt no aizcietējuma.  Spēju nokārtoties kucēni paši iegūst tikai apmēram 10-14 dienu vecumā. Tas nozīmē, ka pirmās 2 nedēļas Jums būs jābūt mājās un, liela metiena gadījumā, jāstrādā visu diennakti, lai apmierinātu kucēnu vajadzības. Kad kucēns Nr. 9 ir paēdis un nokārtojies, kucēnam Nr. 1 jau pienācis laiks ēst. Apsveriet, vai Jūsu pienākumi darbā un ģimenē ļauj Jums uzņemties tādas saistības.
13. Analizējot savas iespējas atsavināt kucēnus, paturiet prātā šķirnes specifiku un popularitāti.  Lai gan mēs katrs esam savas šķirnes entuziasti, realitāte ir tāda, ka šķirņu popularitāte atšķiras.  Populāru šķirņu kucēniem atrast jaunus saimniekus ir vieglāk. Grūtāk ir atdot to šķirņu kucēnus, kuras Latvijā nav pazīstamas. Grūtāk ir atdot augumā ļoti lielus suņus, jo to kopšana un turēšana prasa vairāk līdzekļu.  Grūtāk ir atdot šķirnes ar kādu šauri specializētu funkciju, kas mūsdienās zaudējusi savu nozīmi un tāpēc vairs nav plaši pieprasīta.  Suņu šķirņu popularitāte starptautiskā mērogā ir līdzīga: šķirnes, kas ir popularitātes saraksta augšgalā ASV, Kanādā, Eiropā, ar laiku kļūst populāras arī pie mums.  Un otrādi – ir šķirnes, kas kaut kādu specifisku īpašību un objektīvu iemeslu dēļ ir maz sastopamas, maz populāras.  Tieši šādu šķirņu kucēniem atrast jaunas mājas prasīs vairāk laika un darba, lai šķirni saglabātu. Tas nenozīmē, ka audzētājiem jāstrādā tikai ar populārajām šķirnēm. Taču šķirnes popularitātes rādītāji noteikti jāņem vērā, plānojot un realizējot metienu.
14. Iespējas atrast labas mājas kucēniem saistītas arī ar jūsu dzīves vietu.  Iedzīvotāju ekonomiskā aktivitāte Latvijā ir koncentrēta ap Rīgu un lielākajām pilsētām.  Tur atrodas labāk apmaksātas darba vietas, un tur dzīvo vairums materiāli labāk nodrošinātu iedzīvotāju. Jo tālāk no ekonomiski aktīvajiem reģioniem jūs dzīvojat, jo grūtāk būs piesaistīt interesentus par jūsu kucēniem..
15. Vislabākā reklāma jūsu kucēniem ir draudzīgi, uzvedīgi, labi kopti pieauguši suņi, ar kuriem jūs ikdienā parādāties sabiedriskās vietās, piedalāties izstādēs, sacensībās un citos pasākumos.  Pasākuma apmeklētāji var kontaktēties ar jūsu suņiem un personīgi pārliecināties par visām jūsu suņu labajām īpašībām.  Pozitīva pieredze ar jūsu pieaugušajiem suņiem liks potenciāliem interesentiem paturēt prātā, ka nākošo ģimenes mīluli varētu meklēt tieši pie Jums.
16. LKFnepieļauj tiešu kucēnu atsavināšanu izstādēs, sacensībās un citos pasākumos, taču jūs drīkstat šajos pasākumos izplatīt informāciju un reklāmas materiālus par savu metienu.
17. Pasākumos, kuros piedalās dzīvnieki, nedrīkst ievest nevakcinētus kucēnus, jo tas pakļauj riskam saslimt ar infekcijas slimībām gan pieaugušos suņus, gan arī Jūsu kucēnus. 
18. Atcerieties, ka arī grūsnas un laktējošas kuces izstādēs un sacensībās piedalīties nedrīkst.
19. Kucēna un suņa turēšana ir ilgtermiņa pasākums, tāpēc dzīvnieka iegādei jābūt plānotai, un tai jānotiek ar visas ģimenes apzinātu gatavošanos un piekrišanu. 
20. Kucēna iegāde kādā pasākumā, mirkļa impulsa iespaidā, var nozīmēt, ka ģimenei nav nedz informācijas par šķirnes piemērotību konkrētajiem apstākļiem, nedz naudas, laika, nedz zināšanu, kā arī piemērotas vietas dzīvnieka turēšanai, turklāt pārējie ģimenes locekļi nav informēti par kucēna iegādi un varbūt kucēnu nemaz nevēlas. Mirkļa impulsa iespaidā iegādāts kucēns var būt nepiemērots šai ģimenei, un ģimene no kucēna var atteikties jau pie pirmajām grūtībām.  Šāda situācija nedara godu Jums kā audzētājam. Tā ir Jūsu atbildība pārliecināties, ka kucēna jaunie saimnieki dzīvnieka iegādi veic pārdomāti!
21. Mūsu valsts normatīvie akti (MK Noteikumu Nr. 266) nosaka, ka kucēnu drīkst atsavināt (atšķirt no mātes un pārdot jaunajam saimniekam), sākot ar 8 nedēļu vecumu. Tomēr Jūs varat izplatīt informāciju un reklāmas materiālus par plānoto metienu jau pirms kucēnu piedzimšanas. Piemērotu saimnieku atrašana prasa laiku, tāpēc neatlieciet reklāmas pasākumus līdz brīdim, kad kucēni jau ir gatavi doties uz jaunajām mājām.
22. Ja kucēnu atsavināšana aizkavējas, Jums jādomā par papildus pasākumiem. Iespējams, jāsamazina prasības pret jaunajiem saimniekiem vai jādod iespēja iegādāties kucēnu uz pēcmaksu. Jādomā par papildus reklāmas iespējām. Katrs,  kurš vēlas iegādāties suni, parasti vēlas mazu kucēnu. Ja kucēni jau izskatās pēc pusaudžiem vai pieaugušiem suņiem, tos atdot būs arvien grūtāk! Tāpēc jāpieliek visas pūles, lai kucēniem atrastu piemērotus saimniekus pēc iespējas ātri.
23. Ja atdošana aizkavējas, ir pastiprināti jādomā par kucēna apmācīšanu un socializāciju.  Aktīvās socializācijas vecums kucēniem ir no 7 nedēļām līdz 4 vai 4 ½  mēnešiem.  Šajā laikā kucēns jāradina pie sava vārda, svešiem cilvēkiem, jāradina pie braukšanas mašīnā, jāmāca tam nelēkt augšā, nekost rokās, jāradina kucēns pie kakla siksnas un jāmāca iet pie pavadas. Ja kucēns pēc 2 mēnešu vecuma vēl atrodas pie audzētāja, kucēna socializācija un apmācība jāsāk audzētājam! 
24. Ja kucēni nedzīvo mājā (bet gan voljerā, garāžā vai citā palīgtelpā), tad no 7 nedēļu vecuma katrs kucēns regulāri jāved telpās pie cilvēkiem uz vairākām stundām dienā, lai kucēns mācītos dzīvot ģimenē, pierastu pie ikdienas trokšņiem un notikumiem, virtuves un sadzīves tehnikas, dažādiem grīdas segumiem.  Tas ir ārkārtīgi svarīgi, jo sagatavo kucēnu dzīvei caurmēra ģimenē.  Kucēns, kas līdz 4, 5 un vairāk mēnešu vecumam ir redzējis tikai kucēnu sētiņu vai voljeru, var izrādīties nederīgs dzīvei ģimenē, jo tam trūkst labu manieru, pieredzes un sociālo prasmju, kucēns var būt bailīgs vai, tieši otrādi, rupji uzbāzīgs.  Mājas mīluļus nevar izaudzināt voljerā vai garāžā, mājas mīluļus var izaudzināt mājās! 

Mēs ceram, ka, izlasot visu iepriekšējo, neesam Jūs ļoti sabaidījuši, jo kucēnu audzēšana ir ne vien dārgs hobijs un liela atbildība, bet sniedz arī lielu gandarījumu, kad Jūsu izaudzētie suņi gūst panākumus izstādēs un kad Jūs saņemat pateicības un atzinības vārdus no jaunajiem saimniekiem!