Bernes ganu suns


RAKSTUROJUMS

Bernes ganu suns (BGS) ir vispopulārākais no Šveices ganu suņiem. Viņa krāšņais trīskrāsu kažoks ir ar garu spalvu un biezu pavilnu.

Ļoti labsirdīgi un jūtīgi suņi ar līdzsvarotu raksturu. Gudri, modri, bezbailīgi, mierīgi un uzmanīgi, reti rej. BGS ir spēcīgi, neatlaidīgi un ļoti uzticīgi savam saimniekam. Ar mīlestību izturas pret bērniem, labi sadzīvo ar mājdzīvniekiem. Pret svešiniekiem atturīgi, pret pazīstamiem cilvēkiem - draudzīgi un atsaucīgi. Lai arī sava biezā kažoka dēļ suns ir spējīgs uzturēties ārā, viņš alkst cilvēka tuvuma un labāk jutīsies jums blakus, nevis pagalmā vai voljērā.

Pieauguša suņa augumu BGS sasniedz aptuveni 15 mēnešu vecumā, tomēr var paiet vēl  1 – 2 gadi, kamēr suns sasniedz pilnīgu briedumu.

Apmācāmi ar pacietību. Suns apgūst visu jauno ar prieku, viņam patīk izdabāt saimniekam, bet bieži vien BGS ir ietiepīgi. Apmācībai jābūt konsekventai, jau no pirmās dienas, kad kucēns nokļūst jaunajās mājās, vienmēr slavējot par katru izpildīto komandu.

BGS nav rekomendējams kā dzīvokļa suns, viņam vairāk piemērota māja ar plašu pagalmu. Tomēr, ja saimnieks ir uzņēmīgs un sunim tiek nodrošināta adekvāta fiziskā slodze, BGS var dzīvot arī dzīvoklī.

BGS nepieciešamas regulāras fiziskas nodarbes, tai skaitā pastaigas. Taču esiet uzmanīgi ar fizisko slodzi! Sunim augot, atcerieties, ka šis suns aug un attīstās lēni, tāpēc pie visām aktivitātēm jāpierod pakāpeniski.

BGS parasti nav liels peldētājs. Bet, ja sunim patīk peldēt, neaizmirstiet pēc peldes kārtīgi izžāvēt viņa kuplo kažoku, pretējā gadījumā mitra pavilna var radīt nepatīkamus izsutumus, ko nāksies ilgstoši ārstēt.

Lai kažoks vienmēr būtu skaists un nesaveltos, BGS jāķemmē reizi nedēļā, lielāku uzmanību pievēršot apmatojumam ap ausīm. Spalva uz ķepām regulāri jāapgriež. Suni mazgā pēc vajadzības, pēc mazgāšanas rūpīgi izžāvējot. Tāpat kā lielākā daļa suņu, BGS apmatojumu maina divas reizes gadā, šajā laikā nepieciešams suni kārtīgi ķemmēt.

 


VĒSTURE

Nav skaidri zināms, no kurienes cēlušies Bernes ganu suņi, lai gan tās pirmsākumi meklējami Šveicē. Tiek uzskatīts, ka Bernes ganu suņi radušies, krustojot Romiešu mastifus ar vietējiem Šveices ganu suņiem laikā, kad romiešu karaspēks iebrucis Šveices teritorijā, jau 2000 gadus senā pagātnē.

Bernes ganu suns ir ticis izmantots kā kamanu un ratu vilcējs, kokmateriālu un pārtikas produktu nogādāšanai no ciema uz ciemu. XVIII gs. šī šķirne gandrīz izzuda. Tikai šveiciešu kinologu Alberta Haima and Franza Šertenlaiba pūles pagājušā gadsimta laikā ir nostiprinājušas Bernes ganu suni kā šķirni no jauna. Sākotnēji šis suns bija pazīstams vai nu kā 'Gelbbackler' (dzeltenie vaigi), 'Vierauger' (četras acis) vai vairāk izplatītais -  'Durrbachler', kas radies no kroga nosaukuma, kur šīs šķirnes suņi tika pirkti un pārdoti. 

Nosaukums Bernes ganu suns ir aptuvens tulkojums no vācu valodas "Berner Sennenhund”. 1907.gadā Šveicē nodibināja Šveiciešu Durrbahu Klubu un jau pēc gada 20 šķirnes pārstāvji piedalījās izstādēs. 1908.gadā suņu klubs tika pārdēvēts par Šveices Bernes Ganu Suņu klubu un jau 1910.gadā tajā bija reģistrēti 107 Bernes ganu suņu pārstāvji. Šajā laikā šķirnes standarti vēl nebija pieņemti un šiem suņiem bija daudz tā saucamo kļūdu (krāsojumā, izmērā, astes formā, spalvas garumā). Pāris desmitu gadus vēlāk Bernes ganu suņu pārstāvji sāka izceļot ārpus Šveices robežām. Bernes ganu sunim parādījās daudz piekritēju ne tikai Šveicē, bet arī pārējā Eiropā un Skandināvijā, un 1926.gadā šī šķirne sasniedza arī Amerikas kontinentu.  Bernes ganu suns ir vienīgais no četrām Šveices kalnu suņu šķirnēm ar garu spalvu.

Pirmais Bernes ganu suns Latvijā - Čina Margutis tika ievest no Lietuvas 1995.gadā.  Čina tika pārota Lietuvā un 1996.gada pavasarī piedzima pirmais Bernes ganu suņu metiens Latvijā, kurā bija 8 kucēni.