BERNES GANU SUŅA STANDARTS


FCI šķirnes standarti Nr.45 /05.05.2003/

 

IZCELSMES VALSTS Šveice

 

SPĒKĀ ESOŠA STANDARTA PUBLICĒŠANAS DATUMS 25.03.2003.

 

PIELIETOJUMS Sākotnēji Bernes ganusuns tika izmantots kā sargsuns, ganu suns un iejūga suns fermās Bernes kantonā, mūsdienās tiek izmantots kā ģimenes mīlulis un universāls darba suns.

 

FCI KLASIFIKĀCIJA

  • 2. grupa - Pinčeri un šnauceri, molosi, Šveices ganusuņi un citas šķirnes.
  • 3. apakšgrupa - Šveices ganusuņi.
  • Bez darbu spēju pārbaudes.

 

ĪSS VĒSTURISKS PĀRSKATS

Bernes ganusuns ir fermu suns ar senu izcelsmi, kurš tika izmantots kā sargsuns un iejūga suns, kā arī kā liellopu dzinējs Alpu priekškalnes reģionos un vidienes apgabalos ap Berni. Sākotnēji tas tika nosaukts par "Dirbačleru" Dirbahas ciemata, kurš atrodas netālu no Rigisbergas Bernes Kanonā, kroga vārdā, kur šie trīskrāsainie, garspalvainie Fermu suņi bija īpaši daudz sastopami. Daži šīs šķirnes pārstāvji jau bija izrādīti izstādēs 1902., 1904. un 1907.gadā, un 1907.gadā daži Burgdorfas reģiona suņu audzētāji nolēma veicināt šīs šķirnes selekciju, dibinot "Šveices dirbačleru klubu", nosakot šķirnes raksturīgākās pazīmes. Burgdorfas suņu izstādē 1910.gadā daudzi šā reģiona fermeri atveda savus Dirbačleras suņus, lai tos demonstrētu, kopumā tika eksponēti jau 107 šīs šķirnes pārstāvji. Kopš tās dienas suns, kurš tika pārdēvēts par Bernes ganusuni, sekojot citu Šveices suņu šķirņu nosaukumu piemēram, ļoti ātri kļuva populārs Šveicē un Vācijas pierobežas apgabalos. Šodien, pateicoties savai trīskrāsainajai spalvai un lieliskajai pielāgošanās spējai, Bernes ganusuns ir populārs visā pasaulē un tiek augsti vērtēts kā labs ģimenes mīlulis.

 

KOPĒJAIS IESPAIDS

Garspalvains, trīskrāsains, spēcīgs un veikls, skaustā augstāks par vidējo augumu darba suns ar spēcīgām kājām; harmoniski un labi veidots.

 

NOZĪMĪGĀKĀS PROPORCIJAS

  • Skausta augstums: ķermeņa garums (mērot no pleciem līdz sēžas pauguram) = 9 : 10, ķermenis drīzāk kompakts, nekā pagarināts.
  • Ideāla attiecība - skausta augstums : krūšu dziļums = 2 : 1.

 

UZVEDĪBA UN RAKSTURS

Pašpārliecināts, uzmanīgs, modrs, bezbailīgs ikdienas situācijās; labsirdīgs un uzticīgs saimniekam un ģimenes locekļiem, pašpārliecināts un mierīgs pret svešiniekiem; vidēji aktīvs, paklausīgs.

 

GALVA

Spēcīga, proporcionāla kopskatam, ne pārāk masīva.

 

GALVASKAUSS

  • Galvaskausa augšdaļa: Skatoties no priekšas un profilā, nedaudz ieapaļa. Pieres rieva vāji izteikta.
  • Pāreja: Labi izteikta, ne pārmērīgi.

 

PURNA DAĻA

  • Degungals: melns.
  • Purns: spēcīgs, vidēja garuma, purna muguriņa taisna.
  • Lūpas: cieši piegulošas, melnas.
  • Žokļi/zobi: spēcīgi, pilns šķērsveida sakodiens (dzeroklis 3 (M3) netiek ņemts vērā). Pieļaujams arī taisns sakodiens.
  • Acis: tumši brūnas, mandeļveida ar cieši piegulošiem acu plakstiņiem. Nav ne pārāk dziļi novietotas, ne izvirzītas uz āru. Atkārušies acu plakstiņi ir uzskatāmi par trūkumu.
  • Ausis: trīsstūrveida ar noapaļotu galu, vidēja lieluma, augstu novietotas, miera stāvoklī nokarenas, tuvu galvai. Kad suns ir modrs, auss pamatnes aizmugurējā daļa ir piepacelta, bet auss priekšējā daļa paliek tuvu galvai.

 

KAKLS

Spēcīgs, muskuļots, vidēja garuma.

 

ĶERMENIS

  • Augšējā līnija: virzienā no kakla uz skaustu veido nedaudz nolaidenu, harmonisku līniju, tālāk iet taisni un horizontāli.
  • Mugura: stingra, taisna un horizontāla.
  • Jostas vieta: plata un spēcīga, skatoties no augšas nedaudz šaurāka par krūtīm.
  • Krusti: noapaļoti.
  • Krūtis: platas un dziļas, sniedzas līz elkoņiem; krūšu priekšdaļa skaidri izteikta; platais, ovālais krūšu kurvis pēc iespējas vairāk izstiepts uz aizmuguri.
  • Krūšu-vēdera līnija: viegli kāpjoša virzienā no krūtīm uz pakaļkājām.

 

ASTE

Kupla, tai jāsniedzas vismaz līdz pēdām; sunim atrodoties miera stāvoklī tā nokarājas taisni uz leju, kustībā tiek nesta muguras līmenī vai nedaudz virs tās.

 

KĀJAS

Spēcīgi veidotas.

 

PRIEKŠKĀJAS

Skatoties no priekšas taisnas un paralēlas, diezgan plati novietotas.

  • Pleci: gara, spēcīga, slīpa, ļoti labi pieguloša krūtīm un muskuļota lāpstiņa veido ne pārāk platu leņķi ar pleca kaulu.
  • Pleca kauls: garš, slīpi novietots.
  • Elkoņi: cieši pieguloši ķermenim, nav nedz izvērsti, nedz savērsti.
  • Apakšplecs: spēcīgs, taisns.
  • Pēdvidus: skatoties no sāniem gandrīz taisns, skatoties no priekšas ar apakšplecu veido taisnu līniju.
  • Priekšķepas: īsas, ieapaļas ar cieši sakļautiem, labi izliektiem pirkstiem. Nav nedz izvērstas, nedz savērstas.

 

PAKAĻKĀJAS

Skatoties no aizmugures taisnas un paralēlas, nav novietotas pārāk cieši kopā.

  • Ciska: gara, plata, spēcīga un muskuļota.
  • Ceļu locītava: skaidri izteikts leņķis.
  • Apakšciska: gara, slīpi novietota.
  • Lecamā locītava: spēcīga, ar labi izteiktu leņķi.
  • Pēda: novietota gandrīz vertikāli. Piektie pirksti ir jāamputē (izņemot valstis, kur tas ir aizliegts ar likumu).
  • Pakaļķepas: nedaudz mazāk izliektas nekā priekšķepas, nav nedz izvērstas nedz savērstas.

 

GAITA/KUSTĪBAS

Jebkura ātruma gaitā saglabā pareizas un līdzsvarotas kustības ar plašu soli; garš solis uz priekšu, spēcīgs atspēriens; rikšojot gan skatoties no aizmugures, gan priekšas kājas kustas taisni uz priekšu.

 

APMATOJUMS

  • Vilna: gara, spīdīga, taisna vai nedaudz viļņaina.
  • Krāsa: piķa melna pamatkrāsa ar piesātinātiem dzeltenbrūniem lāsumiem uz vaigiem, virs acīm, uz visām četrām kājām un krūtīm, baltiem plankumiem sekojošajās vietās:
    • tīri balts, simetriska josla uz galvas, kura stiepjas pāri purna abām pusēm virzienā uz degunu; šī josla nedrīkst sasniegt dzeltenbrūnos plankumus virs acīm un nedrīkst sniegties tālāk par lūpu kaktiņiem;
    • mēreni plats, nepārtraukts balts plankums uz kakla priekšējās daļas un krūtīm.
    • Vēlams: baltas ķepas, balts astes galiņš.
    • Pieļaujams: mazs balts plankums uz kakla izliekuma,  mazs balts plankums ap anālo atveri.

 

LIELUMS

Skausta augstums:

  • suņiem 64-70 cm (ideāli 66-68 cm),
  • kucēm 58-66 cm (ideāli 60-63 cm).

 

TRŪKUMI

Ikviena atkāpe no iepriekšminētajiem punktiem uzskatāma par trūkumu, kura nozīmīgums ir tieši proporcionāls tā izteiktības pakāpei un tas ietekmē suņa veselību un labklājību.

  • Nedrošs.
  • Smalki kauli.
  • Neregulārs griezējobu izvietojums, ja sakodiens ir pareizs.
  • Citu zobu, izņemot 2PM1 (premolars 1), trūkums; M3 (dzerokļi 3) netiek ņemti vērā.
  • Apmatojums:
    • izteikti sprogaina vilna;
    • krāsas un plankumu trūkumi:
      • trūkst baltās krāsas uz galvas;
      • pārāk liela josla uz purna un/vai laukums uz purna sāniem ievērojami sniedzas pāri mutes kaktiņiem;
      • balta apkakle;
      • liels, balts plankums uz kakla izliekuma (lielāks par 6 cm diametrā);
      • liels, balts plankums ap anālo atveri (lielāks par 6 cm);
      • balti plankumi uz priekškājām, kas sniedzas augstāk par pēdvidus pusi ("zābaki");
      • izteikti nesimetrisks balts plankums uz galvas un/vai krūtīm;
      • uz krūšu baltā plankuma melni punktiņi vai melnas svītras;
      • "netīri" balts (spēcīgi izteikti pigmentācijas plankumi);
      • melna vilna ar brūnu vai sarkanīgu nokrāsu.

 

DISKVALIFICĒJOŠI TRŪKUMI

  • Agresīvs, nervozs vai izteikti bailīgs.
  • Jebkurš suns, kas skaidri izrāda fiziskas vai uzvedības anomālijas tiek diskvalificēts
  • Šķelts degungals.
  • Nepilns sakodiens vai pārkodiens, šķībs žoklis.
  • Viena vai abas zilas acis (bezkrāsainas acis).
  • Entropija, ektropija.
  • Mezglaina aste, aste gredzenā.
  • Īsa vilna, dubultais apmatojums.
  • Cits apmatojums nekā trīskrāsains.
  • Cita pamatkrāsa nekā melna.

 

N.B.

  • Suņiem jābūt diviem pēc izskata normāliem sēkliniekiem, kas pilnībā nolaidušies sēklinieku maisiņā.
  • Vaislai izmantojami tikai funkcionali un klīniski veseli suņi, kuri atbilst sķirnes tipam