kluba ciltsdarba nolikums

LATVIJAS ŠVEICES KALNU SUŅU KLUBA CILTSDARBA NOLIKUMS 

SATURS 
1. Vispārējā daļa. 
2. Audzētājs un vaislas suņa īpašnieks. 
3. Ciltsdarba kontrole un konsultācijas. 
4. Priekšnoteikumi vaislas dzīvnieku izmantošanai. 
5. Prasības vaislas kucei. 
6. Prasības vaislas sunim. 
7. Pārošanas atļauja un pārošana. 
8. Metiena kontrole. 
9. Vaislas kuces īpašnieka tiesības un pienākumi. 
10. Vaislas suņa īpašnieka tiesības un pienākumi. 
11. Audzētavas. 
12. Metiena reģistrācija un maksājumi. 
13. Pārkāpumi. 

1. VISPĀRĒJĀ DAĻA 
1.1. Latvijas Šveices kalnu suņu kluba (turpmāk tekstā - Kluba) Ciltsdarba Nolikums (turpmāk tekstā - Nolikums) atbilst Latvijas Kinoloģiskās Federācijas (turpmāk tekstā - LKF) Ciltsdarba Reglamentam. 
1.2. Kluba Ciltsdarba nolikums kalpo mērķtiecīga ciltsdarba sekmēšanai. Šveices ganu suņu šķirņu audzētāju mērķis ir saglabāt, izkopt un pilnveidot šo šķirņu vēlamās īpašības tikai ar plānveidīgas audzēšanas palīdzību (tiek pāroti un iegūti veseli, spēcīgi un no FCI standarta viedokļa pareizi suņi). 
1.3. Klubs kontrolē vaislas dzīvnieku izmantošanu. Nav pieļaujama rūpnieciska, nesaprātīga suņu turēšana un vairošana. 
1.4. Nolikuma prasības ir saistošas visiem Kluba biedriem, kuri vēlas savus suņus vai kuces izmantot ciltsdarbā. 
1.5. Izņēmuma gadījumus, kas saistīti ar atkāpēm no Nolikuma prasībām, izskata Kluba Valde un pieņem konkrētu lēmumu katrā atsevišķā gadījumā. Lēmums tiek noformēts rakstiskā veidā. Atkāpes no LKF Ciltsdarba Reglamenta ir jāsaskaņo ar LKF Ciltslietu Komisiju. 

2. AUDZĒTĀJS UN VAISLAS SUŅA ĪPAŠNIEKS 
2.1. Vaislas suņa vai kuces īpašnieks ir persona, kas dzīvnieka īpašumtiesības ir ieguvis likumīgā un dokumentāli pierādāmā ceļā. 
2.2. Audzētājs ir kuces īpašnieks vai tās nomnieks. 
2.3. Par audzētāju var būt Latvijas Republikas iedzīvotājs vai LR reģistrēta juridiska persona. 
2.4. Kuces nomāšanas gadījumā, savlaicīgi pirms pārošanas, klubā jāiesniedz rakstisks nomas līgums. 

3. CILTSDARBA KONTROLE UN KONSULTĀCIJAS 
3.1. Kluba uzdevums ir sniegt vaislas suņu īpašniekiem visu nepieciešamo informāciju un konsultācijas ciltsdarba jautājumos. 
3.2. Kluba Valde ievēl no sava vidus kluba ciltsdarba vadītāju, kura pienākumos ietilpst ciltsdarba vadīšana un kontrole, kā arī ciltsdarba kontrolieru apmācība. 
3.3. Ciltsdarba vadītājs kontrolē dotā Nolikuma prasību izpildi, un ir atbildīgs par pareizu un savlaicīgu ciltsdarba dokumentācijas noformēšanu. 

4. PRIEKŠNOTEIKUMI VAISLAS DZĪVNIEKU IZMANTOŠANAI 
4.1. Ciltsdarbā var izmantot tikai veselus, šķirnes standarta prasībām atbilstošus suņus un kuces ar spēcīgu un stabilu nervu sistēmu, kuru ciltsraksti ir reģistrēti LKF Ciltsgrāmatā vai Reģistrā. Suni, kas ierakstīts Reģistrā, var izmantot ciltsdarbā tikai ar partneri, kuram ir pilni ciltsraksti. 
4.2. Pie ciltsdarba netiek pielaisti dzīvnieki sliktā kondīcijā un ar iedzimtiem defektiem - uzvedības anomālijas, iedzimts aklums, kurlums, zaķa lūpa, defekti zobu sistēmā, žokļu anomālijas, skeleta deformācijas, kriptorhisms, monorhisms, nestandarta krāsa, kā arī slimus ar smagas pakāpes locītavu displāziju, iedzimtām acu slimībām, epilepsiju u.c. 
4.3. Gadījumos, kad rodas šaubas par vaislas dzīvnieka veselības stāvokli vai kondīciju, klubs ir tiesīgs prasīt īpašniekam atrādīt dzīvnieku, kā arī pieprasīt veterinārārsta apstiprinātu slēdzienu par dzīvnieka veselības stāvokli un piemērotību vaislai. 
4.4. Kluba biedriem ir atļauts izmantot savu suņu pārošanai tikai tos Latvijā dzīvojošos suņus, kuru īpašnieki ir LKF klubu biedri. 
4.5. Pārošanai izmantojot citās valstīs dzīvojošu suni, tam jābūt ar FCI atzītiem ciltsrakstiem un jāatbilst tās FCI biedra organizācijas ciltsdarba prasībām, kurā tas ir reģistrēts. 

5. PRASĪBAS VAISLAS KUCEI 
5.1. Vaislā izmantojamas Bernes ganu suņa un Lielā Šveices ganu suņa šķirnes kuces vecumā no 20 mēnešiem līdz 8 gadiem. 
5.2. Vaislas kucei: 
        • Jāsaņem divi eksterjera novērtējumi ne zemāki par „teicami”, no kuriem viens var būt saņemts junioru klasē, un vismaz vienam novērtējumam jābūt saņemtam Kluba specializētajā vai starptautiskajā izstādē. Šīs pašas prasības attiecas arī uz kuci ar Reģistra apliecību; 
        • Jāveic rentgenoloģiskā pārbaude uz gūžu un elkoņu locītavu displāziju. Vaislā izmantojamas kuces ar sekojošiem pārbaudes rezultātiem: gūžas locītavai A,B,C pakāpe; elkoņa locītavai 0,1. Kuces, ar gūžas locītavas displāzijas pakāpi D (vienai vai abām locītavām) vai elkoņa locītavas rezultātu 2 (abām elkoņa locītavām), izmantošana vaislā pieļaujama izņēmuma gadījumā tikai vienu reizi. Tai jāpiemeklē partneris ar izmeklēšanas rezultātiem gūžas locītavai – A,B; elkoņiem – 0. 
5.3. Gada laikā vaislas kucei pieļaujams viens metiens. Ja kuce meklējas retāk kā 2 reizes gadā, tad pārošana atļauta ne ātrāk kā desmit mēnešus pēc iepriekšējās rezultatīvās pārošanas. 

6. PRASĪBAS VAISLAS SUNIM 
6.1. Ciltsdarbā izmanto Bernes ganu suņus un Lielos Šveices ganu suņus, kas sasnieguši 20 mēnešu vecumu (izņēmuma gadījumā – ar Kluba valdes atļauju, suni var pārot no 18 mēnešu vecuma), bez lielākā vecuma ierobežojuma. 
6.2. Vaislas sunim: 
       • Jāsaņem divi eksterjera novērtējumi ne zemāki par „teicami”, no kuriem viens var būt saņemts junioru klasē, un vismaz vienam novērtējumam jābūt saņemtam Kluba specializētajā vai starptautiskajā izstādē. Šīs pašas prasības attiecas arī uz suni ar Reģistra apliecību; 
       • Jāveic rentgenoloģiskā pārbaude uz gūžu un elkoņu locītavu displāziju. Vaislā izmantojami suņi ar sekojošiem pārbaudes rezultātiem: gūžas locītavai A,B,C pakāpe; elkoņa locītavai 0,1. Izņēmuma gadījumi attiecībā uz vaislas suņiem ar sliktākiem pārbaudes rezultātiem netiek pieļauti. 
6.3. No viena vaislas suņa ir pieļaujams iegūt 80 pēcnācējus, kuri dzimuši Latvijas Republikā un reģistrēti LKF Ciltsgrāmatā. Pēc šāda pēcnācēju skaita iegūšanas turpmāka vaislas suņa izmantošana tiek pārtraukta. 

7. PĀROŠANAS ATĻAUJA UN PĀROŠANA 
7.1. Pārošanas atļauja. 
7.1.1. Pārošanas atļauju audzētājs vai audzētavas īpašnieks saņem Klubā pirms kuces pārošanas. Pārošanas atļauju Kluba ciltsdarba vadītājs apstiprina ar savu parakstu un reģistrē Kluba pārošanas atļauju uzskaites grāmatā. Pārošanas atļauja ir derīga 30 dienas. 
7.1.2. Pārošanas aktu aizpilda tūlīt pēc pārošanas un apstiprina ar abu partneru īpašnieku parakstiem. Pārošanas aktā norāda pārošanas apmaksas nosacījumus, kam ir līguma spēks. 
7.1.3. Pārošanas atļauju ar aizpildītu pārošanas aktu audzētājs nodod metiena kontroles komisijai pirmajā metiena aktēšanas laikā. 
7.1.4. Gadījumā, ja kuce paliek tukša, audzētājam jānodod pārošanas atļauja atpakaļ klubā 3 mēnešu laikā pēc pārošanas. 
7.2. Pārošana. 
7.2.1. Vaislas kuces īpašniekam ir tiesības pārot kuci ar vaislas suni pēc Kluba ciltsdarba vadītāja ieteikuma vai pēc paša izvēles. 
7.2.2. Pirmās pakāpes tuvradnieciskai pārošanai (tēvs-meita, dēls-māte, māsa-brālis) audzētājam, izņemot audzētavas īpašnieku, iepriekš jāsaņem rakstiska Kluba ciltsdarba vadītāja atļauja. 
7.2.3. Vaisla sunim pieļaujami ne vairāk kā divi rezultatīvi pārojumi ar vienu un to pašu kuci. 
7.2.4. Vienas meklēšanās laikā kuci drīkst sapārot tikai ar vienu vaislas suni. Ja kuce ir sapārota ar diviem vai vairākiem suņiem, vai arī ar citas šķirnes suni, kucēni netiek reģistrēti un ciltsraksti metienam netiek izsniegti. 

8. METIENA KONTROLE 
8.1. Audzētājam par metiena piedzimšanu jāpaziņo Klubam 3 dienu laikā. Ja kuce ir palikusi tukša, īpašniekam par to jāpaziņo Klubam 14 dienu laikā pēc plānotā dzemdību termiņa. 
8.2. Kluba ciltsdarba vadītājs norīko kompetentu komisiju metiena kontroles veikšanai. Audzētāja pienākums ir nodrošināt kontroles iespēju. 
8.3. Pamatota konflikta gadījuma audzētājs vai Klubs ir tiesīgs pieprasīt neatkarīgas metiena kontroles komisijas izveidošanu, kuru nozīmē LKF Ciltslietu komisija. 
8.4. Metienā tiek atstāti visi veselie un standartam atbilstošie kucēni. 
8.5. Metiena kontroles komisija sastāda standarta apskates aktu, kurā atzīmē visus būtiskos datus par metienu: kucēnu skaitu, kucēnu svaru apskates dienā, kucēnu un kuces turēšanas un barošanas apstākļus, konstatētos kucēnu anatomiskās uzbūves defektus u.c. Apskates aktu paraksta komisijas locekļi un audzētājs. Šo aktu komisija pēc pēdējās apskates 8 nedēļu vecumā iesniedz Kluba ciltsdarba vadītājam. 
8.6. Metiena apskate notiek pirmo reizi līdz 5 dienu vecumam, pēdējo reizi 8 nedēļu vecumā pēc kucēnu identifikācijas veikšanas (tetovējuma vai mikročipa ievadīšanas). Nepieciešamības gadījumā var veikt papildus apskates. Visus transporta izdevumus, kas saistīti ar metiena apskati sedz audzētājs. 
8.7. Ja metienā pirmās apskates laikā, kuru veic kluba komisija vai audzētavas īpašnieks, tiek konstatēti kucēni ar iedzimtiem fiziskiem defektiem, tad tie humāni eitanazējami. Kucēni, kuru svars dzimšanas brīdī ir mazāks par 50% no dzimušo kucēnu vidējā svara, arī humāni eitanazējami. 
8.8. Ja metiena pēdējās apskates laikā tiek konstatēti kucēni ar fiziskiem defektiem, tad audzētājam jānodrošina šo kucēnu veterinārā apskate (ar LKF norīkojumu) un pēc slēdziena saņemšanas Kluba valdei jāpieņem lēmums par kucēnu turpmāko likteni. 
8.9. Kucēnus drīkst nodot jaunajiem īpašniekiem tikai pēc pēdējās apskates - 8 nedēļu vecuma sasniegšanas un 2 nedēļas pēc pēdējās vakcinācijas. 
8.10. Pārdodot vai atdodot kucēnus ar defektiem, audzētājam jāsaņem jaunā īpašnieka paraksts par to, ka jaunais īpašnieks, defektiem neizzūdot, neizmantos šo dzīvnieku vaislā. 
8.11. Ja metiena apskatē tiek konstatēts kaut viens metiss, tad viss metiens netiek reģistrēts. 
8.12. Nododot kucēnu jaunajam īpašniekam, audzētājam jānodrošina standarta kucēna Pirkšanas-pārdošanas līguma abpusēja parakstīšana, visus būtiskos metiena kontroles komisijas reģistrētos datus atspoguļojot līgumā. Līgums kalpo par pamatu LKF ciltsrakstu izsniegšanai kucēna jaunajam īpašniekam. 
8.13. Audzētājam 1 nedēļas laikā pēc visu kucēnu nodošanas jaunajiem īpašniekiem, vai arī gadījumā, ja visi kucēni nav nodoti jaunajiem īpašniekiem – ne vēlāk kā 4 mēnešus pēc kucēnu dzimšanas brīža, Kluba ciltsdarba vadītājam jāiesniedz pilnīgi un precīzi aizpildīta standarta metiena reģistrācijas karte. 

9. VAISLAS KUCES ĪPAŠNIEKA PIENĀKUMI UN TIESĪBAS 
9.1. Vaislas kuces īpašnieka (audzētāja) pienākums ir kuces pārošanai izmantot tikai un vienīgi tādu vaislas suni, kurš atbilst visām dotā Nolikuma izvirzītajām prasībām. 
9.2. Nav pieļaujama pārošana ar suni, kas nav reģistrēts FCI sistēmā sastāvošā organizācijā, kā arī iegūt no kuces Klubā nereģistrētus metienus. 
9.3. Audzētajam jānodrošina kucei un tas pēcnācējiem labi turēšanas apstākļi un atbilstoša barošana. 
9.4. Visiem metiena kucēniem jāveic identifikācija tetovējot vai ievadot mikročipu. 
9.5. Kucēni regulāri un savlaicīgi jāattārpo. 
9.6. Audzētājam obligāti jāveic kucēnu vakcinācija paredzētajos termiņos. 
9.7. Kuces īpašniekam ir pirmtiesības uz kucēna izvēli metienā, bet suņa īpašniekam otrās izvēles tiesības, ja vien šo kārtību kā citādu nenosaka abu pušu līgums. 
9.8. Audzētajam, vēlākais līdz metiena reģistrācijai, jānorēķinās ar vaislas suņa īpašnieku pārošanas aktā atrunātajā kārtībā, kam ir līguma spēks. 

10. VAISLAS SUŅA ĪPAŠNIEKA PIENĀKUMI UN TIESĪBAS 
10.1. Vaislas suņa īpašnieks drīkst pieņemt uz pārošanu ar savu suni tikai tādas kuces, kas reģistrētas FCI sistēmā sastāvošās organizācijās. 
10.2. Suņa īpašniekam pirms pārošanas jāpieprasa kuces īpašniekam uzrādīt LKF noteiktas formas pārošanas atļauju. 
10.3. Īpašniekam jānodrošina savam sunim labi turēšanas apstākļi un atbilstoša barošana. 
10.4. Suņa īpašniekam ir otrās izvēles tiesības uz kucēnu pēc tam, kad kuces īpašnieks ir izdarījis pirmo izvēl, ja vien šo kārtību kā citādu nenosaka abu pušu līgums. 
10.5. Suņa īpašniekam ir tiesības saņemt norēķinu par pārošanu no kuces īpašnieka pārošanas aktā atrunātajā kārtībā, kam ir līguma spēks. 
10.6. Suņa īpašnieks nes atbildību par vaislas kuci, kura ir atstāta pie viņa uz pārošanas laiku. 

11. AUDZĒTAVAS 
11.1. Audzētavas reģistrāciju veic LKF. 
11.2. Audzētavas īpašniekam savā darbībā jāvadās pēc LKF „Nolikuma par audzētavām”, nepārkāpjot Kluba Nolikuma prasības. 
11.3. Audzētavas īpašniekam ir tiesības patstāvīgi veikt ciltsdarbu, izmantojot vaislā dzīvniekus, kas atbilst šī Nolikuma prasībām. 
11.4. Audzētavas īpašniekam jāpaziņo Klubam par metiena piedzimšanu 10 dienu laikā. 
11.5. Audzētavas īpašniekam jānodrošina Kluba metiena kontroles komisijai iespēju veikt metiena apskati 8 nedēļu vecumā. 
11.6. Audzētavas īpašniekam regulāri jāizdara ieraksti LKF izsniegtajā Audzētavas grāmatā. Šie dati kalpo par pamatu akta aizpildīšanai, kad Kluba metiena kontroles komisija veic metiena apskati. 
11.7. Ja audzētavā tiek konstatēti LKF Ciltsdarba Reglamenta, Nolikuma vai veterināro prasību pārkāpumi, Kluba Valde ir tiesīga griezties LKF Ciltslietu komisijā ar lūgumu apturēt audzētavas darbību. 

12. METIENA REĢISTRĀCIJA UN MAKSĀJUMI 
12.1. Audzētājs un audzētavas īpašnieks veic metiena reģistrācijas apmaksu, kā arī Kluba noteiktos maksājumus, saņemot kucēnu pirkšanas-pārdošanas līgumus. 
12.2. Audzētājam un audzētavas īpašniekam jāreģistrē visi kucēni, kas ir dzīvi uz pēdējās aktēšanas brīdi. Atsevišķu kucēnu reģistrācija nav pieļaujama. Kucēniem, kuri ir vaislas „brāķi”, tiek izdoti ciltsraksti ar attiecīgu atzīmi. 

13. PĀRKĀPUMI 
13.1. Gadījumā, ja Kluba biedrs pārkāpj dotā Nolikuma prasības, Kluba Valde var lemt jautājumu par viņa sodīšanu ar brīdinājumu, ciltsdarba aizliegumu uz laiku, biedra darbības apturēšanu Klubā vai biedra izslēgšanu no kluba. 
13.2. Kuces īpašnieku var sodīt, ja tas, piemēram: 
• kuci sapārojis ar suni, kas neatbilst Nolikuma prasībām; 
• nav nodrošinājis atbilstošus kuces un tās pēcnācēju turēšanas un barošanas apstākļus; 
• apzināti slēpis kucēnus ar iedzimtiem defektiem; 
• savlaicīgi nav apmaksājis metiena reģistrāciju; 
• pārdevis kucēnus pirms pēdējas apskates 8 nedēļu vecumā; 
• nav veicis pie viņa dzīvojošo kucēnu vakcināciju; 
• nav norēķinājies ar vaislas suņa īpašnieku atbilstoši pārošanas aktā atrunātajai kārtībai; 
• ieguvis no savas kuces Klubā nereģistrētu metienu; 
• u.c. līdzīga rakstura pārkāpumi. 
13.3. Suņa īpašnieku var sodīt, ja tas, piemēram: 
• sapārojis savu suni ar kuci, kura nav reģistrēta FCI sistēmā sastāvošā organizācijā; 
• sapārojis savu suni ar kuci, kuras īpašnieks nav pirms pārošanas uzrādījis Kluba izdotu standarta pārošanas atļauju; 
• pārkāpis šā Nolikuma 6.3. un 7.2.3. punktos noteiktās prasības. 
13.4. Audzētavas īpašnieku var sodīt, ja tas, piemēram: 
• nav izpildījis LKF „Nolikuma par audzētavām” prasības; 
• nav veicis Kluba noteiktos maksājumus; 
• pārdevis kucēnus pirms pēdējas apskates 8 nedēļu vecumā; 
• nav veicis pie viņa dzīvojošo kucēnu vakcināciju; 
• nav norēķinājies ar vaislas suņa īpašnieku atbilstoši pārošanas aktā atrunātajai kārtībai; 
• ieguvis no savas kuces Klubā nereģistrētu metienu. 
Pārkāpis dotā Nolikuma citas prasības.