Audzēšanas mērķis ir iegūt funkcionāli veselus suņus ar šķirnei tipisku eksterjeru un temperamentu. Suņus, kas spēj nodzīvot garu, priecīgu un laimīgu mūžu savā ģimenē. 

        Zināšanas un sadarbība  ir veselu suņu audzēšanas pamatvērtības.

Ciltsdarba mērķis ir šķirnes saglabāšana un izkopšana,  izmantojot šķirnes labākos pārstāvjus - šķirnīgus,  veselus dzīvniekus ar nosvērtu psihi.

 

Ja esiet nolēmis nodarboties ar ciltsdarbu, klubs vienmēr palīdzēs, izskaidros un atbalstīs, bet  pašam jābūt ieinteresētam un gatavam daudz mācīties un ieguldīt gan morālo, gan fizisko spēku. Tas  nav tik vienkārši kā šķiet no malas! Jābūt savas šķirnes entuziastam un jāapzinās, ka ciltsdarbs ir dārgs hobijs, ne bizness. 

 

Kluba Ciltsdarba Nolikums

SATURS

1. Vispārējā daļa.

2. Audzētājs un vaislas suņa īpašnieks.

3. Ciltsdarba kontrole un konsultācijas.

4. Priekšnoteikumi vaislas dzīvnieku izmantošanai.

5. Prasības vaislas kucei.

6. Prasības vaislas sunim.

7. Pārošanas atļauja un pārošana.

8. Vaislas kuces īpašnieka tiesības un pienākumi.

9. Vaislas suņa īpašnieka tiesības un pienākumi.

10. Afikss un audzētava.

11. Metiena kontrole.

12. Pārkāpumi.

 

1. VISPĀRĒJĀ DAĻA

1.1. Latvijas Šveices kalnu suņu kluba (turpmāk - Kluba) Ciltsdarba Nolikums (turpmāk - Nolikums) atbilst Latvijas Kinoloģiskās Federācijas (turpmāk – LKF) Ciltsdarba Reglamentam.  1.2. Kluba Ciltsdarba nolikums kalpo mērķtiecīga ciltsdarba sekmēšanai. Šveices ganu suņu šķirņu audzētāju mērķis ir saglabāt, izkopt un pilnveidot šo šķirņu vēlamās īpašības tikai ar plānveidīgas audzēšanas palīdzību (tiek pāroti un iegūti veseli, spēcīgi un no FCI

standarta viedokļa pareizi suņi).

1.3. Klubs kontrolē vaislas dzīvnieku izmantošanu. Nav pieļaujama komerciāla, nesaprātīga suņu audzēšana un vairošana.

1.4. Nolikuma prasības ir saistošas visiem LKF klubu biedriem, kuri vēlas savus Šveices ganu suņu šķirņu suņus vai kuces izmantot ciltsdarbā.

1.5. Izņēmuma gadījumus, kas saistīti ar atkāpēm no Nolikuma prasībām, izskata Kluba Valde un pieņem lēmumu katrā atsevišķā gadījumā.

1.6. Par gadījumiem, kas saistīti ar LKF Ciltsdarba Reglamenta pārkāpumiem, Kluba Valde iesniedz iesniegumu LKF Ciltslietu Komisijai, kas  pieņem galīgo lēmumu katrā atsevišķā gadījumā.

 

2. AUDZĒTĀJS UN VAISLAS SUŅA ĪPAŠNIEKS  

2.1. Vaislas suņa vai kuces īpašnieks ir persona, kas dzīvnieka īpašumtiesības ir ieguvis

likumīgā un dokumentāli pierādāmā ceļā.

2.2. Kuces īpašnieks vai tās nomnieks ir audzētājs vai afiksa īpašnieks vai audzētavas īpašnieks (pamata un augstākā līmeņa) (turpmāk - Audzētājs).

2.3. Audzētājs var būt Latvijas Republikas iedzīvotājs, vai Latvijas Republikā reģistrēta juridiska persona. Metienam jābūt dzimušam un tā apskatei veiktai Latvijas Republikā.

2.4. Kuces nomāšanas gadījumā, savlaicīgi, pirms pārošanas atļaujas saņemšanas, Klubā jāiesniedz rakstisks nomas līgums.

2.5. Nododot suni nomā, nomas līgums stājas spēkā ar brīdi, kad suņa īpašnieks, kurš norādīts ciltsrakstos, ir reģistrējis līgumu Klubā, ko apliecina Kluba ciltsdarba vadītāja paraksts, Kluba zīmogs un reģistrācijas datums. Minētais līgums 7 dienu laikā jāiesniedz LKF Ciltsgrāmatā.

 

3. CILTSDARBA KONTROLE UN KONSULTĀCIJAS

3.1. Kluba uzdevums ir sniegt vaislas suņu īpašniekiem visu nepieciešamo informāciju un

konsultācijas ciltsdarba jautājumos.

3.2. Kluba Valde ievēl no sava vidus kluba ciltsdarba vadītāju, kura pienākumos ietilpst ciltsdarba vadīšana un kontrole, kā arī Kluba metienu apskates komisijas orgaizāšana un dalībnieku apmācība.

3.3. Ciltsdarba vadītājs kontrolē Nolikuma prasību izpildi, un ir atbildīgs par pareizu un savlaicīgu ciltsdarba dokumentācijas noformēšanu.

 

4. PRIEKŠNOTEIKUMI VAISLAS DZĪVNIEKU IZMANTOŠANAI

4.1. Ciltsdarbā var izmantot tikai veselus, šķirnes standarta prasībām atbilstošus suņus un kuces ar spēcīgu un stabilu nervu sistēmu, kuru ciltsraksti ir reģistrēti LKF Ciltsgrāmatā vai Reģistrā. Suni, kas ierakstīts Reģistrā, var izmantot ciltsdarbā tikai ar partneri, kuram ir pilni  ciltsraksti.

4.2. Pie ciltsdarba netiek pielaisti dzīvnieki sliktā kondīcijā un ar iedzimtiem defektiem - uzvedības anomālijas, iedzimts aklums, kurlums, zaķa lūpa, defekti zobu sistēmā, žokļu anomālijas, skeleta deformācijas, kriptorhisms, monorhisms, nestandarta krāsa, kā arī slimus ar smagas pakāpes locītavu displāziju, iedzimtām acu slimībām, epilepsiju u.c.

4.3. Gadījumos, kad rodas šaubas par vaislas dzīvnieka veselības stāvokli vai kondīciju, Klubs ir tiesīgs prasīt īpašniekam atrādīt dzīvnieku, kā arī pieprasīt veterinārārsta apstiprinātu slēdzienu par dzīvnieka veselības stāvokli un piemērotību vaislai.

4.4. Kluba biedriem ir atļauts izmantot savu suņu pārošanai tikai tos Latvijā dzīvojošos suņus, kuru īpašnieki ir LKF klubu biedri.

4.5. Pārošanai izmantojot citās valstīs dzīvojošu suni, tam jābūt ar FCI atzītiem ciltsrakstiem un jāatbilst tās FCI biedra organizācijas ciltsdarba prasībām, kurā tas ir reģistrēts.

4.6. Vaislas kucei un sunim jābūt apzīmētiem un reģistrētiem, atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem par mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtību.

 

5. PRASĪBAS VAISLAS KUCEI

5.1. Vaislā izmantojamas kuces attiecīgā vecumā:

5.1.1. Bernes ganu suņa šķirnes kuces  no 20 mēnešiem līdz 8 gadiem;

5.1.2. Lielā Šveices ganu suņa šķirnes kuces vecumā no 20 mēnešiem līdz 8 gadiem;

5.1.3. Entlebuhas ganu suņa šķirnes kuces vecumā no 18 mēnešiem līdz 8 gadiem.

5.1.4. Apencellas ganu suņa šķirnes kuces vecumā no 18 mēnešiem līdz 8 gadiem.

5.2. Vaislas kucei jāsaņem divi eksterjera novērtējumi ne zemāki par „teicami”, no kuriem viens var būt saņemts junioru klasē, un vismaz vienam novērtējumam jābūt saņemtam Kluba specializētajā izstādē, vai arī LKF sistēmā rīkotajā starptautiskajā izstādē. Šīs pašas prasības attiecas arī uz kuci ar Reģistra apliecību;

5.3. Vaislas kucēm veicamās veselības pārbaudes:

5.3.1. Visu 5.1.punktā minēto šķirņu vaislas kucēm, ne ātrāk kā 15 mēnešu vecumā, jāveic rentgenoloģiskā pārbaude, lai konstatētu iespējamo gūžu un elkoņu locītavu displāziju. Vaislā izmantojamas kuces ar sekojošiem pārbaudes rezultātiem: gūžas locītavai A; B; C pakāpe; elkoņa locītavai 0; 1; 2 (vienai no elkoņa locītavām). Kuces, ar gūžas locītavas displāzijas pakāpi D (vienai vai abām locītavām) vai elkoņa locītavas rezultātu 2 (abām elkoņa locītavām), izmantošana vaislā pieļaujama izņēmuma gadījumā - tikai vienu reizi. Minētajā gadījumā jāpiemeklē partneris ar rentgenoloģiskās izmeklēšanas rezultātiem gūžas locītavai – A; B; elkoņiem – 0.

5.3.2. Vaislas kucēm, kas minētas punktos 5.1.3. un 5.1.4., jāveic medicīniskā pārbaude, lai konstatētu sekojošas iedzimtas acu slimības: iedzimta progresējošā tīklenes atrofija (PRA), iedzimta katarakta, iedzimta glaukoma. Kuces, kurām konstatēta kāda iepriekšminētā acu slimība, vaislā nav izmantojamas.

5.4. Gada laikā vaislas kucei pieļaujams viens metiens. Ja kuce meklējas retāk kā 2 reizes gadā, tad pārošana atļauta ne ātrāk kā desmit mēnešus pēc iepriekšējā metiena dzimšanas.

 

6. PRASĪBAS VAISLAS SUNIM

6.1. Vaislā izmantojami suņi attiecīgā vecumā:

6.1.1. Bernes ganu suņa šķirnes suņi no 20 mēnešu vecuma bez maksimālā vecuma ierobežojuma (izņēmuma gadījumā – ar Kluba ciltsdarba vadītāja atļauju, suni var pārot no 18 mēnešu vecuma);

6.1.2. Lielā Šveices ganu suņa šķirnes suņi no 20 mēnešu vecuma bez maksimālā vecuma ierobežojuma (izņēmuma gadījumā – ar Kluba ciltsdarba vadītāja atļauju, suni var pārot no 18 mēnešu vecuma);

6.1.3. Entlebuhas ganu suņa šķirnes suņi no 15 mēnešu vecuma bez maksimālā vecuma ierobežojuma.

6.1.4. Apencellas ganu suņa šķirnes suņi no 15 mēnešu vecuma bez maksimālā vecuma ierobežojuma.

6.2. Vaislas sunim jāsaņem divi eksterjera novērtējumi ne zemāki par „teicami”, no kuriem viens var būt saņemts junioru klasē, un vismaz vienam novērtējumam jābūt saņemtam Kluba specializētajā izstādē, vai arī LKF sistēmā rīkotā starptautiskajā izstādē. Šīs pašas prasības attiecas arī uz suni ar Reģistra apliecību;

6.3. Vaislas suņiem veicamās veselības pārbaudes:

6.3.1. Visu 6.1.punktā minēto šķirņu vaislas suņiem, ne ātrāk kā 15 mēnešu vecumā, jāveic rentgenoloģiskā pārbaude, lai konstatētu iespējamo gūžu un elkoņu locītavu displāziju. Vaislā izmantojami suņi ar sekojošiem pārbaudes rezultātiem: gūžas locītavai A; B; C pakāpe; elkoņa locītavai 0; 1. Izņēmuma gadījumi attiecībā uz vaislas suņiem ar sliktākiem pārbaudes rezultātiem netiek pieļauti.

6.3.2. Vaislas suņiem, kas minēti punktos 6.1.3. un 6.1.4., jāveic medicīniskā pārbaude, lai konstatētu sekojošas iedzimtas acu slimības: iedzimta progresējošā tīklenes atrofija (PRA), iedzimta katarakta, iedzimta glaukoma. Suņi, kuriem konstatēta kāda iepriekšminētā acu slimība, vaislā nav izmantojami.

6.4. No viena vaislas suņa ir pieļaujams iegūt 80 pēcnācējus, kuri dzimuši Latvijas Republikā un reģistrēti LKF Ciltsgrāmatā. Pēc minētā pēcnācēju skaita iegūšanas, turpmāka vaislas suņa izmantošana tiek pārtraukta.

 

7. PĀROŠANAS ATĻAUJA UN PĀROŠANA

7.1. Pārošanas atļauja.

7.1.1. Pārošanas atļauju Audzētājs saņem Klubā pirms kuces pārošanas. Pārošanas atļauju Kluba ciltsdarba vadītājs apstiprina ar savu parakstu un reģistrē Kluba pārošanas atļauju

uzskaites grāmatā. Pārošanas atļauja ir derīga 30 dienas.  

7.1.2. Pārošanas aktu aizpilda tūlīt pēc pārošanas un apstiprina ar abu vaislas dzīvnieku īpašnieku parakstiem. Pārošanas aktā norāda pārošanas apmaksas nosacījumus, kam ir līguma spēks.

7.1.3. Pārošanas atļauju, ar aizpildītu pārošanas aktu, ar vaislas suņa un kuces īpašnieku parakstiem, kuces īpašnieks pēc pārošanas viena kalendārā mēneša laikā nodod ciltsdarba vadītājam.

7.2. Pārošana.

7.2.1. Audzētājam ir tiesības pārot kuci ar vaislas suni pēc Kluba ciltsdarba vadītāja ieteikuma vai pēc paša izvēles.  

7.2.2. Tuvradnieciskai pārošanai (tēvs-meita, dēls-māte, māsa-brālis, pusmāsa-pusbrālis) audzētājam, izņemot audzētavas īpašnieku, iepriekš jāsaņem rakstiska Kluba ciltsdarba vadītāja atļauja.

7.2.3. Vaisla sunim pieļaujami ne vairāk kā divi rezultatīvi pārojumi ar vienu un to pašu kuci.

7.2.4. Vienas meklēšanās laikā kuci drīkst sapārot tikai ar vienu vaislas suni. Ja kuce sapārojusies ar vairākiem suņiem, tad kucēni tiek reģistrēti un ciltsraksti izsniegti tikai pēc DNS testa veikšanas. Ja ir notikusi neplānota kuces sapārošanās pie audzētāja vai audzētavas īpašnieka, kurš tur vairāk kā vienu vīriešu kārtas suni, kucēniem ir jāveic DNS tests, lai noteiktu kucēnu tēvu. Ciltsraksti tiek izsniegti, pamatojoties uz testa rezultātiem.

7.2.5. Gadījumā, kad ir notikusi suņu neplānota sapārošanās, vienas nedēļas laikā jāpaziņo par to rakstiski Kluba ciltsdarba vadītājam. Nododot metienu, audzētājam jāveic paaugstināta ciltsrakstu apmaksa, atbilstoši LKF Padomes lēmumam. Gadījumā, ja neplānoti sapārojušies dzīvnieki, no kuriem vienam vai abiem nav izpildīta kāda no LKF ciltsdarba reglamenta vai Kluba ciltsdarba nolikuma prasībām, maksa par ciltsrakstiem dubultojas, atbilstoši Padomes lēmumam.

  

8. VAISLAS KUCES ĪPAŠNIEKA PIENĀKUMI UN TIESĪBAS  

8.1. Audzētāja pienākums ir kuces pārošanai izmantot tikai tādu vaislas suni, kuram ir  FCI atzīti ciltsraksti un kurš atbilst tās FCI biedra organizācijas ciltsdarba prasībām, kurā tas ir reģistrēts.

8.2. Nav pieļaujama pārošana ar suni, kas nav reģistrēts FCI sistēmā sastāvošā organizācijā, kā arī iegūt no kuces Klubā nereģistrētus metienus.

8.3. Audzētajam jānodrošina kucei un tās pēcnācējiem atbilstoši labturības apstākļi.

8.4. Visiem metiena kucēniem jāveic identifikācija, ievadot mikročipu.

8.5. Kucēni regulāri un savlaicīgi jāattārpo.

8.6. Audzētājam jāveic kucēnu vakcinācija paredzētajos termiņos.

8.7. Audzētājam ir pirmtiesības uz kucēna izvēli metienā, bet suņa īpašniekam otrās izvēles tiesības, ja vien šo kārtību kā citādu nenosaka abu pušu līgums.

8.8. Audzētajam jānorēķinās ar vaislas suņa īpašnieku pārošanas aktā atrunātajā kārtībā, kam ir līguma spēks.

 

9. VAISLAS SUŅA ĪPAŠNIEKA PIENĀKUMI UN TIESĪBAS 

9.1. Vaislas suņa īpašnieks drīkst pieņemt uz pārošanu ar savu suni tikai tādas kuces, kurām ir  FCI atzīti ciltsraksti un kuras atbilst tās FCI biedra organizācijas ciltsdarba prasībām, kurā tās ir reģistrētas.

9.2. Ja pārojums notiek starp LKF reģistrētiem suņiem, tad kuces īpašnieks suņa īpašniekam uzrāda pārošanas atļauju, kas tiek abpusēji parakstīta.

9.3. Suņa īpašniekam ir tiesības saņemt norēķinu par pārošanu no kuces īpašnieka pārošanas aktā atrunātajā kārtībā, kam ir līguma spēks.

9.4. Suņa īpašniekam ir otrās izvēles tiesības uz kucēnu pēc tam, kad kuces īpašnieks ir izdarījis pirmo izvēli, ja vien šo kārtību kā citādu nenosaka abu pušu līgums.

9.5. Īpašniekam jānodrošina savam sunim labturības prasībām atbilstoši apstākļi.

9.6. Suņa īpašnieks ir atbildīgs par vaislas kuces labturību, ja tā ir atstāta pie viņa uz pārošanas laiku.

 

10. AFIKSS UN AUDZĒTAVA        

10.1.  Lai apzīmētu kucēnus, kuri dzimuši vienam audzētājam piederošām kucēm, to vārdiem ciltsrakstos pievieno afiksu vai audzētavas nosaukumu, kuru piešķir audzētājam tikai personīgai lietošanai. Afikss vai audzētavas nosaukums ir pastāvīga un neatdalāma suņa vārda sastāvdaļa.

10.2.  Afiksa vai audzētavas nosaukuma reģistrāciju FCI veic LKF, vadoties pēc īpaša nolikuma -  Nolikums par afiksu un audzētavām (LKF Ciltsdarba Reglamenta pielikums Nr.2.)

10.3.   Audzētājs var reģistrēt tikai vienu afiksu vai audzētavas nosaukumu, neatkarīgi no audzējamo šķirņu skaita.

10.4.  Katram pieteiktajam afiksam vai audzētavas nosaukumam būtiski jāatšķiras no citiem agrāk reģistrētiem un aizsargātiem nosaukumiem.

10.5.  Afikss kļūst par audzētavas nosaukumu, ja audzētājs kvalificējas audzētavas reģistrācijai.

10.6. No afiksa vai audzētavas nosaukuma tālākas izmantošanas var atteikties jebkurā laikā, bet audzētājam cits aizsargāts nosaukums netiek piešķirts.

10.7.  Afikss vai audzētavas nosaukums zaudē spēku audzētāja nāves gadījumā, ja uz to nepiesakās likumīgs mantinieks, kurš atbilst LKF Ciltsdarba reglamentā izvirzītajām prasībām.

10.8.  Afiksu vai audzētavas nosaukumu var nodot citai personai pēc rakstiskas vienošanās. Labticīgais ieguvējs var izmantot audzētavas nosaukumu, ja viņš atbilst LKF Ciltsdarba reglamenta izvirzītajām prasībām.

10.9. Audzētavas īpašniekam ir tiesības patstāvīgi veikt ciltsdarbu, izmantojot vaislā dzīvniekus, kas atbilst šī Nolikuma prasībām un izvēlēties kucēnu vārdu sākuma burtu pēc saviem ieskatiem.

 10.10. Audzētavas īpašniekam regulāri jāizdara ieraksti LKF izsniegtajā Audzētavas grāmatā. Šie dati kalpo par pamatu akta aizpildīšanai, kad Kluba metiena apskates komisija veic metiena apskati.

10.11. Ja audzētavā tiek konstatēti LKF Ciltsdarba Reglamenta, Nolikuma vai veterināro prasību pārkāpumi, Kluba Valde ir tiesīga griezties LKF Ciltslietu komisijā ar lūgumu apturēt audzētavas darbību.

 

11. METIENA KONTROLE

11.1. Audzētājam par metiena piedzimšanu jāpaziņo Kluba ciltsdarba vadītājam 3 dienu laikā.

11.2. Ja kuce ir palikusi tukša, īpašniekam par to jāpaziņo Kluba ciltsdarba vadītājam 14 dienu laikā pēc plānotā dzemdību termiņa.

11.3. Kluba ciltsdarba vadītājs norīko kompetentu komisiju metiena kontroles veikšanai. Audzētāja pienākums ir nodrošināt metiena apskates iespēju. Visus transporta izdevumus, kas saistīti ar metiena apskati sedz Audzētājs.

11.3.1. Afiksa īpašniekam un audzētājam jānodrošina Kluba metiena kontroles komisijai iespēju veikt metiena apskati līdz kucēnu 5 dienu vecumam, otro reizi - 8 nedēļu vecumā pēc kucēnu identifikācijas ar mikročipu. Nepieciešamības gadījumā var veikt papildus apskates. Pēdējās apskates laikā afiksa īpašnieks un audzētājs metiena kontroles komisijai nodod metiena noformēšanai nepieciešamos dokumentus un veic maksājumus par ciltsrakstiem un Klubam.

11.3.2. Audzētavas īpašniekam jānodrošina Kluba metiena kontroles komisijai iespēju veikt metiena apskati 8 nedēļu vecumā. Apskates laikā audzētavas īpašnieks metiena kontroles komisijai nodod metiena noformēšanai nepieciešamos dokumentus un veic maksājumus par ciltsrakstiem un Klubam.

11.3.3. Augstākā līmeņa (Super Premium) audzētavas īpašniekam ir tiesības pašam apskatīt metienu un nodot dokumentāciju Klubā. Nododot metiena noformēšanai nepieciešamos dokumentus, augstākā līmeņa audzētavas īpašnieks veic maksājumus par ciltsrakstiem un Klubam. Reizi gadā LKF Ciltslietu komisija, vai Kluba izveidota komisija novērtē augstākā līmeņa audzētavā labturību un metiena audzēšanas kvalitāti.

11.4. Ja metienā pirmās apskates laikā, kuru veic Kluba metienu kontroles komisija, vai audzētavas īpašnieks, tiek konstatēti kucēni ar iedzimtiem fiziskiem defektiem, tad tie humāni eitanāzējami. Kucēni, kuru svars dzimšanas brīdī ir mazāks par 50% no dzimušo kucēnu vidējā svara, arī ir humāni eitanāzējami. 

11.5. Metienā tiek atstāti visi veselie un standartam atbilstošie kucēni.  

11.6. Audzētājam jāreģistrē visi kucēni, kas ir dzīvi uz pēdējās metiena apskates brīdi. Atsevišķu kucēnu reģistrācija nav pieļaujama. Kucēniem, kuri ir vaislas „brāķi”, tie izdoti ciltsraksti ar attiecīgu atzīmi.

11.7. Pamatota konflikta gadījumā, Audzētājs vai Klubs ir tiesīgs pieprasīt neatkarīgas metiena kontroles komisijas izveidošanu, kuru nozīmē LKF Ciltslietu komisija.

11.8. Metiena kontroles komisija sastāda standarta apskates aktu, kurā atzīmē visus būtiskos datus par metienu: kucēnu skaitu, kucēnu svaru apskates dienā, kucēnu un kuces labturības apstākļus, konstatētos kucēnu anatomiskās uzbūves defektus u.c. Apskates aktu paraksta komisijas locekļi un Audzētājs. Šo aktu komisija pēc pēdējās apskates iesniedz Kluba ciltsdarba vadītājam.

11.9. Ja metiena pēdējās apskates laikā tiek konstatēti kucēni ar fiziskiem defektiem, tad Audzētājam jānodrošina šo kucēnu veterinārā apskate (ar LKF norīkojumu) un pēc slēdziena saņemšanas Kluba komisijai jāpieņem lēmums par kucēnu turpmāko likteni.

11.10. Kucēnus drīkst nodot jaunajiem īpašniekiem  pēc pēdējās metiena apskates, ne ātrāk kā pilnu 8 nedēļu vecumā, un 2 nedēļas pēc pēdējās vakcinācijas.

11.11. Pārdodot vai atdodot kucēnus ar defektiem, Audzētājam jāsaņem jaunā īpašnieka paraksts par to, ka jaunais īpašnieks, defektiem neizzūdot, neizmantos šo dzīvnieku vaislā.

11.12. Ja metiena apskatē tiek konstatēts kaut viens metiss, tad metiens netiek reģistrēts.

11.13. Nododot kucēnu jaunajam īpašniekam, Audzētājam ir jānoslēdz abpusēji parakstīts kucēna atsavināšanas līgums, kurā atspoguļoti visi būtiskie metiena apskates komisijas reģistrētie dati. Minētais līgums kalpo par pamatu LKF ciltsrakstu izsniegšanai.

 

12. PĀRKĀPUMI

12.1. Ja tiek pārkāptas Nolikuma prasības, Kluba Valde var nolemt izteikt brīdinājumu, noteikt ciltsdarba aizliegumu uz laiku, biedra darbības apturēšanu Klubā vai biedra izslēgšanu no kluba.

12.2. Nolikuma prasību pārkāpumi ir sekojoši:

12.2.1. suns/kuce sapārota ar kuci/suni, kas neatbilst Nolikuma prasībām;

12.2.2. nav nodrošinājti atbilstoši kuces un tās pēcnācēju labturības apstākļi;

12.2.3. apzināti tiek slēpti kucēni ar iedzimtiem defektiem;

12.2.4. savlaicīgi nav apmaksāta metiena reģistrācija un nav veikti Kluba noteiktie maksājumi;

12.2.5. kucēni atsavināti pirms pēdējās kucēnu apskates 8 nedēļu vecumā;

12.2.6. nav veikta kucēnu vakcinācija;

12.2.7. nav veikti norēķini ar vaislas suņa īpašnieku, atbilstoši pārošanas aktā atrunātajai kārtībai;

12.2.8. pārkāptas Nolikuma 7.2.3.punktā noteiktās prasības;

12.2.9. no kuces iegūts Klubā nereģistrēts metiens;

12.2.10. suns sapārots ar kuci, kura nav reģistrēta FCI sistēmā sastāvošā organizācijā;

12.2.11. pārkāptas jebkuras citas Nolikuma prasības.