Audzēšanas mērķis ir iegūt funkcionāli veselus suņus ar šķirnei tipisku eksterjeru un temperamentu. Suņus, kas spēj nodzīvot garu, priecīgu un laimīgu mūžu savā ģimenē.

Zināšanas un sadarbība ir veselu suņu audzēšanas pamatvērtības.

Ciltsdarba mērķis ir šķirnes saglabāšana un izkopšana, izmantojot šķirnes labākos pārstāvjus – šķirnes standartam atbilstošus, veselus dzīvniekus ar nosvērtu psihi.

Ja esiet nolēmis nodarboties ar ciltsdarbu, klubs vienmēr palīdzēs, izskaidros un atbalstīs, bet pašam jābūt ieinteresētam un gatavam daudz mācīties un ieguldīt gan morālo, gan fizisko spēku. Tas nav tik vienkārši, kā šķiet no malas! Jābūt savas šķirnes entuziastam un jāapzinās, ka ciltsdarbs ir dārgs hobijs, nevis bizness.

Kluba Ciltsdarba Nolikums

LATVIJAS ŠVEICES KALNU SUŅU KLUBA CILTSDARBA NOLIKUMS

SATURS
1. Vispārējā daļa.
2. Audzētājs un vaislas suņa īpašnieks.
3. Ciltsdarba kontrole un konsultācijas.
4. Priekšnoteikumi vaislas dzīvnieku izmantošanai.

5. Prasības vaislas kucei.

6. Prasības vaislas sunim.

7. Pārošanas atļauja un pārošana.

8. Vaislas kuces īpašnieka tiesības un pienākumi.

9. Vaislas suņa īpašnieka tiesības un pienākumi.

10. Afikss un audzētava.

11. Metiena kontrole.

12. Pārkāpumi.

1. VISPĀRĒJĀ DAĻA

1.1. Latvijas Šveices kalnu suņu kluba (turpmāk - Kluba) Ciltsdarba Nolikums (turpmāk - Nolikums) atbilst Latvijas Kinoloģiskās Federācijas (turpmāk – LKF) Ciltsdarba Reglamentam.

1.2. Kluba Ciltsdarba nolikums kalpo mērķtiecīga ciltsdarba sekmēšanai. Šveices ganu suņu šķirņu audzētāju mērķis ir saglabāt, izkopt un pilnveidot šo šķirņu vēlamās īpašības tikai ar plānveidīgas audzēšanas palīdzību (tiek pāroti un iegūti veseli, spēcīgi un no FCI

standarta viedokļa pareizi suņi).

1.3. Klubs kontrolē vaislas dzīvnieku izmantošanu. Nav pieļaujama komerciāla, nesaprātīga suņu audzēšana un vairošana.

1.4. Nolikuma prasības ir saistošas visiem LKF klubu biedriem, kuri vēlas savus Šveices ganu suņu šķirņu suņus vai kuces izmantot ciltsdarbā.

1.5. Izņēmuma gadījumus, kas saistīti ar atkāpēm no Nolikuma prasībām, izskata Kluba Valde un pieņem lēmumu katrā atsevišķā gadījumā.

1.6. Par gadījumiem, kas saistīti ar LKF Ciltsdarba Reglamenta pārkāpumiem, Kluba Valde iesniedz iesniegumu LKF Ciltslietu Komisijai, kas pieņem galīgo lēmumu katrā atsevišķā gadījumā.

2. AUDZĒTĀJS UN VAISLAS SUŅA ĪPAŠNIEKS

2.1. Vaislas suņa vai kuces īpašnieks ir persona, kas dzīvnieka īpašumtiesības ir ieguvis

likumīgā un dokumentāli pierādāmā ceļā.

2.2. Kuces īpašnieks vai tās nomnieks ir audzētājs vai afiksa īpašnieks, vai audzētavas īpašnieks (pamata un augstākā līmeņa) (turpmāk - Audzētājs).

2.3. Audzētājs var būt Latvijas Republikas iedzīvotājs, vai Latvijas Republikā reģistrēta juridiska persona. Metienam jābūt dzimušam un tā apskatei veiktai Latvijas Republikā.

2.4. Kuces nomāšanas gadījumā, savlaicīgi, pirms pārošanas atļaujas saņemšanas, Klubā jāiesniedz rakstisks nomas līgums.

2.5. Nododot suni nomā, nomas līgums stājas spēkā ar brīdi, kad suņa īpašnieks, kurš norādīts ciltsrakstos, ir reģistrējis līgumu Klubā, ko apliecina Kluba ciltsdarba vadītāja paraksts, Kluba zīmogs un reģistrācijas datums. Minētais līgums 7 dienu laikā jāiesniedz LKF Ciltsgrāmatā.

3. CILTSDARBA KONTROLE UN KONSULTĀCIJAS

3.1. Kluba uzdevums ir sniegt vaislas suņu īpašniekiem visu nepieciešamo informāciju un

konsultācijas ciltsdarba jautājumos.

3.2. Kluba Valde ievēl no sava vidus kluba ciltsdarba vadītāju, kura pienākumos ietilpst ciltsdarba vadīšana un kontrole, kā arī Kluba metienu apskates komisijas orgaizēšana un dalībnieku apmācība.

3.3. Ciltsdarba vadītājs kontrolē Nolikuma prasību izpildi, un ir atbildīgs par pareizu un savlaicīgu ciltsdarba dokumentācijas noformēšanu.

4. PRIEKŠNOTEIKUMI VAISLAS DZĪVNIEKU IZMANTOŠANAI

4.1. Ciltsdarbā var izmantot tikai veselus, šķirnes standarta prasībām atbilstošus suņus un kuces ar spēcīgu un stabilu nervu sistēmu, kuru ciltsraksti ir reģistrēti LKF Ciltsgrāmatā vai Reģistrā. Suni, kas ierakstīts Reģistrā, var izmantot ciltsdarbā tikai ar partneri, kuram ir pilni ciltsraksti.

4.2. Pie ciltsdarba netiek pielaisti dzīvnieki sliktā kondīcijā un ar iedzimtiem defektiem - uzvedības anomālijas, iedzimts aklums, kurlums, zaķa lūpa, defekti zobu sistēmā, žokļu anomālijas, skeleta deformācijas, kriptorhisms, monorhisms, nestandarta krāsa, kā arī slimus ar smagas pakāpes locītavu displāziju, iedzimtām acu slimībām, epilepsiju u.c.

4.3. Gadījumos, kad rodas šaubas par vaislas dzīvnieka veselības stāvokli vai kondīciju, Klubs ir tiesīgs prasīt īpašniekam atrādīt dzīvnieku, kā arī pieprasīt veterinārārsta apstiprinātu slēdzienu par dzīvnieka veselības stāvokli un piemērotību vaislai.

4.4. Kluba biedriem ir atļauts izmantot savu suņu pārošanai tikai tos Latvijā dzīvojošos suņus, kuru īpašnieki ir LKF klubu biedri.

4.5. Pārošanai izmantojot citās valstīs dzīvojošu suni, tam jābūt ar FCI atzītiem ciltsrakstiem un jāatbilst tās FCI biedra organizācijas ciltsdarba prasībām, kurā tas ir reģistrēts.

4.6. Vaislas kucei un sunim jābūt apzīmētiem un reģistrētiem, atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem par mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtību.

5. PRASĪBAS VAISLAS KUCEI

5.1. Vaislā izmantojamas kuces attiecīgā vecumā:

5.1.1. Bernes ganu suņa šķirnes kuces no 20 mēnešiem līdz 8 gadiem;

5.1.2. Lielā Šveices ganu suņa šķirnes kuces vecumā no 20 mēnešiem līdz 8 gadiem;

5.1.3. Entlebuhas ganu suņa šķirnes kuces vecumā no 18 mēnešiem līdz 8 gadiem.

5.1.4. Apencellas ganu suņa šķirnes kuces vecumā no 18 mēnešiem līdz 8 gadiem.

5.2. Vaislas kucei jāsaņem divi eksterjera novērtējumi ne zemāki par „teicami” LKF sistēmā rīkotajās izstādēs, no kuriem viens var būt saņemts junioru klasē;

5.3. Vaislas kucēm veicamās veselības pārbaudes:

5.3.1. Visu 5.1.punktā minēto šķirņu vaislas kucēm, ne ātrāk kā 15 mēnešu vecumā, jāveic rentgenoloģiskā pārbaude, lai konstatētu iespējamo gūžu un elkoņu locītavu displāziju. Vaislā izmantojamas kuces ar sekojošiem pārbaudes rezultātiem: gūžas locītavai A; B; C pakāpe; elkoņa locītavai 0; 1; 2 (vienai no elkoņa locītavām). Kuces, ar gūžas locītavas displāzijas pakāpi D (vienai vai abām locītavām) vai elkoņa locītavas rezultātu 2 (abām elkoņa locītavām), izmantošana vaislā pieļaujama izņēmuma gadījumā - tikai vienu reizi. Minētajā gadījumā jāpiemeklē partneris ar rentgenoloģiskās izmeklēšanas rezultātiem gūžas locītavai – A; B; elkoņiem – 0;

5.3.2. Vaislas kucēm, kas minētas punktos 5.1.3. un 5.1.4., ne ātrāk kā 12 mēnešu vecumā, jāveic patellas (ceļa kaula) stāvokļa pārbaude, lai konstatētu iespējamo luksāciju. Vaislā izmantojamas kuces ar sekojošiem pārbaudes rezultātiem: 0; 1;

5.3.3. Vaislas kucēm, kas minētas punktos 5.1.3. un 5.1.4., jāveic redzes pārbaude, lai konstatētu sekojošas iedzimtas acu slimības: iedzimta progresējošā tīklenes atrofija (PRA), iedzimta katarakta, iedzimta glaukoma. Kuces, kurām konstatēta kāda iepriekšminētā acu slimība, vaislā nav izmantojamas.

5.4. Gada laikā vaislas kucei pieļaujams viens metiens. Ja kuce meklējas retāk kā 2 reizes gadā, tad pārošana atļauta ne ātrāk kā desmit mēnešus pēc iepriekšējā metiena dzimšanas.

5.5. Vaislas kucēm, kurām pārošanas atļauja pirmo reizi tiek izsniegta pēc 2025.gada 1.septembra, jābūt nokārtotam Latvijas Šveices kalnu suņu kluba šķirņu Temperamenta un socializācijas novērtējuma testam, saskaņā ar Ciltsdarba nolikuma 1.pielikumu. Minētais tests nav jākārto kucēm, kuras nokārtojušas LKF Mācību komisijas apstiprināto Psiholoģisko un temperamenta testu, vai jebkuru no citu LKF klubu organizētajiem temperamenta testiem.

6. PRASĪBAS VAISLAS SUNIM

6.1. Vaislā izmantojami suņi attiecīgā vecumā:

6.1.1. Bernes ganu suņa šķirnes suņi no 20 mēnešu vecuma bez maksimālā vecuma ierobežojuma (izņēmuma gadījumā – ar Kluba ciltsdarba vadītāja atļauju, suni var pārot no 18 mēnešu vecuma);

6.1.2. Lielā Šveices ganu suņa šķirnes suņi no 20 mēnešu vecuma bez maksimālā vecuma ierobežojuma (izņēmuma gadījumā – ar Kluba ciltsdarba vadītāja atļauju, suni var pārot no 18 mēnešu vecuma);

6.1.3. Entlebuhas ganu suņa šķirnes suņi no 15 mēnešu vecuma bez maksimālā vecuma ierobežojuma.

6.1.4. Apencellas ganu suņa šķirnes suņi no 15 mēnešu vecuma bez maksimālā vecuma ierobežojuma.

6.2. Vaislas sunim jāsaņem divi eksterjera novērtējumi ne zemāki par „teicami” LKF sistēmā rīkotajās izstādēs, no kuriem viens var būt saņemts junioru klasē;

6.3. Vaislas suņiem veicamās veselības pārbaudes:

6.3.1. Visu 6.1.punktā minēto šķirņu vaislas suņiem, ne ātrāk kā 15 mēnešu vecumā, jāveic rentgenoloģiskā pārbaude, lai konstatētu iespējamo gūžu un elkoņu locītavu displāziju. Vaislā izmantojami suņi ar sekojošiem pārbaudes rezultātiem: gūžas locītavai A; B; C pakāpe; elkoņa locītavai 0; 1. Izņēmuma gadījumi attiecībā uz vaislas suņiem ar sliktākiem pārbaudes rezultātiem netiek pieļauti;

6.3.2. Vaislas suņiem, kas minēti punktos 6.1.3. un 6.1.4., ne ātrāk kā 12 mēnešu vecumā, jāveic patellas (ceļa kaula) stāvokļa pārbaude, lai konstatētu iespējamo luksāciju. Vaislā izmantojami suņi ar sekojošiem pārbaudes rezultātiem: 0; 1;

6.3.2. Vaislas suņiem, kas minēti punktos 6.1.3. un 6.1.4., jāveic medicīniskā pārbaude, lai konstatētu sekojošas iedzimtas acu slimības: iedzimta progresējošā tīklenes atrofija (PRA), iedzimta katarakta, iedzimta glaukoma. Suņi, kuriem konstatēta kāda iepriekšminētā acu slimība, vaislā nav izmantojami.

6.4. No viena vaislas suņa ir pieļaujams iegūt 80 pēcnācējus, kuri dzimuši Latvijas Republikā un reģistrēti LKF Ciltsgrāmatā. Pēc minētā pēcnācēju skaita iegūšanas, turpmāka vaislas suņa izmantošana tiek pārtraukta.

6.5. Vaislas sunim, kurš pirmo reizi tiek izmantots vaislā pēc 2025.gada 1.septembra, jābūt nokārtotam Latvijas Šveices kalnu suņu kluba šķirņu Temperamenta un socializācijas novērtējuma testam, saskaņā ar Ciltsdarba nolikuma 1.pielikumu. Minētais tests nav jākārto suņiem, kuri nokārtojuši LKF Mācību komisijas apstiprināto Psiholoģisko un temperamenta testu, vai jebkuru no citu LKF klubu organizētajiem temperamenta testiem.

7. PĀROŠANAS ATĻAUJA UN PĀROŠANA

7.1. Pārošanas atļauja.

7.1.1. Pārošanas atļauju Audzētājs saņem Klubā pirms kuces pārošanas. Pārošanas atļauju Kluba ciltsdarba vadītājs apstiprina ar savu parakstu un reģistrē Kluba pārošanas atļauju

uzskaites grāmatā. Pārošanas atļauju var saņemt kluba biedrs, kura biedra stāžs klubā nav mazāks kā 6 (seši) mēneši un kurš ir apmācīts dzīvnieku labturibas jautājumos un viņam ir atbilstošs rakstisks apstiprinājums. Izsniedzot pārošanas atļauju audzētājam, izņemot audzētavas īpašnieku, kluba pārstāvis ieraksta tajā informāciju par izvēlēto vaislas suni;

7.1.2. Pārošanas aktu aizpilda tūlīt pēc pārošanas un apstiprina ar abu vaislas dzīvnieku īpašnieku parakstiem. Pārošanas aktā norāda pārošanas apmaksas nosacījumus, kam ir līguma spēks.

7.1.3. Pārošanas atļauju, ar aizpildītu pārošanas aktu, ar vaislas suņa un kuces īpašnieku parakstiem, kuces īpašnieks pēc pārošanas viena kalendārā mēneša laikā nodod ciltsdarba vadītājam.

7.2. Pārošana.

7.2.1. Audzētājam ir tiesības pārot kuci ar vaislas suni pēc Kluba ciltsdarba vadītāja ieteikuma vai pēc paša izvēles.

7.2.2. Tuvradnieciskai pārošanai (tēvs-meita, dēls-māte, māsa-brālis, pusmāsa-pusbrālis) audzētājam, izņemot audzētavas īpašnieku, iepriekš jāsaņem rakstiska Kluba ciltsdarba vadītāja atļauja.

7.2.3. Vaisla sunim pieļaujami ne vairāk kā divi rezultatīvi pārojumi ar vienu un to pašu kuci.

7.2.4. Vienas meklēšanās laikā kuci drīkst sapārot tikai ar vienu vaislas suni. Ja kuce sapārojusies ar vairākiem suņiem, tad kucēni tiek reģistrēti un ciltsraksti izsniegti tikai pēc DNS testa veikšanas. Ja ir notikusi neplānota kuces sapārošanās pie audzētāja vai audzētavas īpašnieka, kurš tur vairāk kā vienu vīriešu kārtas suni, kucēniem ir jāveic DNS tests, lai noteiktu kucēnu tēvu. Ciltsraksti tiek izsniegti, pamatojoties uz testa rezultātiem.

7.2.5. Gadījumā, kad ir notikusi suņu neplānota sapārošanās, vienas nedēļas laikā jāpaziņo par to rakstiski Kluba ciltsdarba vadītājam. Nododot metienu, audzētājam jāveic paaugstināta ciltsrakstu apmaksa, atbilstoši LKF Padomes lēmumam. Gadījumā, ja neplānoti sapārojušies dzīvnieki, no kuriem vienam vai abiem nav izpildīta kāda no LKF ciltsdarba reglamenta vai Kluba ciltsdarba nolikuma prasībām, maksa par ciltsrakstiem dubultojas, atbilstoši Padomes lēmumam;

7.2.6. Veicot kuces mākslīgo apsēklošanu ar atdzesētu vai sasaldētu spermu, apsēklošanas procesu veic licencēts veterinārārsts, kurš to apliecina ar savu parakstu. Veterinārais speciālists ir atbildīgs par spermas atbilstību tās pavaddokumentiem.

8. VAISLAS KUCES ĪPAŠNIEKA PIENĀKUMI UN TIESĪBAS

8.1. Audzētāja pienākums ir kuces pārošanai izmantot tikai tādu vaislas suni, kuram ir FCI atzīti ciltsraksti un kurš atbilst tās FCI biedra organizācijas ciltsdarba prasībām, kurā tas ir reģistrēts.

8.2. Nav pieļaujama pārošana ar suni, kas nav reģistrēts FCI sistēmā sastāvošā organizācijā, kā arī iegūt no kuces Klubā nereģistrētus metienus.

8.3. Audzētajam jānodrošina kucei un tās pēcnācējiem atbilstoši labturības apstākļi.

8.4. Visiem metiena kucēniem jāveic identifikācija, ievadot mikročipu.

8.5. Kucēni regulāri un savlaicīgi jāattārpo.

8.6. Audzētājam jāveic kucēnu vakcinācija paredzētajos termiņos.

8.7. Audzētājam ir pirmtiesības uz kucēna izvēli metienā, bet suņa īpašniekam otrās izvēles tiesības, ja vien šo kārtību kā citādu nenosaka abu pušu līgums.

8.8. Audzētajam jānorēķinās ar vaislas suņa īpašnieku pārošanas aktā atrunātajā kārtībā, kam ir līguma spēks.

9. VAISLAS SUŅA ĪPAŠNIEKA PIENĀKUMI UN TIESĪBAS

9.1. Vaislas suņa īpašnieks drīkst pieņemt uz pārošanu ar savu suni tikai tādas kuces, kurām ir FCI atzīti ciltsraksti un kuras atbilst tās FCI biedra organizācijas ciltsdarba prasībām, kurā tās ir reģistrētas.

9.2. Ja pārojums notiek starp LKF reģistrētiem suņiem, tad kuces īpašnieks suņa īpašniekam uzrāda pārošanas atļauju, kas tiek abpusēji parakstīta.

9.3. Suņa īpašniekam ir tiesības saņemt norēķinu par pārošanu no kuces īpašnieka pārošanas aktā atrunātajā kārtībā, kam ir līguma spēks.

9.4. Suņa īpašniekam ir otrās izvēles tiesības uz kucēnu pēc tam, kad kuces īpašnieks ir izdarījis pirmo izvēli, ja vien šo kārtību kā citādu nenosaka abu pušu līgums.

9.5. Īpašniekam jānodrošina savam sunim labturības prasībām atbilstoši apstākļi.

9.6. Suņa īpašnieks ir atbildīgs par vaislas kuces labturību, ja tā ir atstāta pie viņa uz pārošanas laiku.

10. AFIKSS UN AUDZĒTAVA.

10.1. Lai apzīmētu kucēnus, kuri dzimuši vienam audzētājam piederošām kucēm, to vārdiem ciltsrakstos pievieno afiksu vai audzētavas nosaukumu, kuru piešķir audzētājam tikai personīgai lietošanai. Afikss vai audzētavas nosaukums ir pastāvīga un neatdalāma suņa vārda sastāvdaļa.

10.2. Afiksa vai audzētavas nosaukuma reģistrāciju FCI veic LKF, vadoties pēc īpaša nolikuma - Nolikums par afiksu un audzētavām (LKF Ciltsdarba Reglamenta pielikums Nr.2.)

10.3. Audzētājs var reģistrēt tikai vienu afiksu vai audzētavas nosaukumu, neatkarīgi no audzējamo šķirņu skaita.

10.4. Katram pieteiktajam afiksam vai audzētavas nosaukumam būtiski jāatšķiras no citiem agrāk reģistrētiem un aizsargātiem nosaukumiem.

10.5. Afikss kļūst par audzētavas nosaukumu, ja audzētājs kvalificējas audzētavas reģistrācijai.

10.6. No afiksa vai audzētavas nosaukuma tālākas izmantošanas var atteikties jebkurā laikā, bet audzētājam cits aizsargāts nosaukums netiek piešķirts.

10.7. Afikss vai audzētavas nosaukums zaudē spēku audzētāja nāves gadījumā, ja uz to nepiesakās likumīgs mantinieks, kurš atbilst LKF Ciltsdarba reglamentā izvirzītajām prasībām.

10.8. Afiksu vai audzētavas nosaukumu var nodot citai personai pēc rakstiskas vienošanās. Labticīgais ieguvējs var izmantot audzētavas nosaukumu, ja viņš atbilst LKF Ciltsdarba reglamenta izvirzītajām prasībām.

10.9. Audzētavas īpašniekam ir tiesības patstāvīgi veikt ciltsdarbu, izmantojot vaislā dzīvniekus, kas atbilst šī Nolikuma prasībām un izvēlēties kucēnu vārdu sākuma burtu pēc saviem ieskatiem.

10.10. Audzētavas īpašniekam regulāri jāizdara ieraksti LKF izsniegtajā Audzētavas grāmatā. Šie dati kalpo par pamatu akta aizpildīšanai, kad Kluba metiena apskates komisija veic metiena apskati.

10.11. Ja audzētavā tiek konstatēti LKF Ciltsdarba Reglamenta, Nolikuma vai veterināro prasību pārkāpumi, Kluba Valde ir tiesīga griezties LKF Ciltslietu komisijā ar lūgumu apturēt audzētavas darbību.

11. METIENA KONTROLE

11.1. Audzētājam par metiena piedzimšanu jāpaziņo Kluba ciltsdarba vadītājam 3 dienu laikā.

11.2. Ja kuce ir palikusi tukša, īpašniekam par to jāpaziņo Kluba ciltsdarba vadītājam ne vēlāk kā 14 dienas pirms plānotā dzemdību termiņa.

11.3. Kluba ciltsdarba vadītājs norīko kompetentu komisiju metiena kontroles veikšanai. Audzētāja pienākums ir nodrošināt metiena apskates iespēju. Visus transporta izdevumus, kas saistīti ar metiena apskati sedz Audzētājs.

11.3.1. Afiksa īpašniekam un audzētājam jānodrošina Kluba metiena kontroles komisijai iespēju veikt metiena apskati līdz kucēnu 5 dienu vecumam, otro reizi - 8 nedēļu vecumā pēc kucēnu identifikācijas ar mikročipu. Nepieciešamības gadījumā var veikt papildus apskates. Pēdējās apskates laikā afiksa īpašnieks un audzētājs metiena kontroles komisijai nodod metiena noformēšanai nepieciešamos dokumentus un veic maksājumus par ciltsrakstiem un Klubam.

11.3.2. Audzētavas īpašniekam jānodrošina Kluba metiena kontroles komisijai iespēju veikt metiena apskati 8 nedēļu vecumā. Apskates laikā audzētavas īpašnieks metiena kontroles komisijai nodod metiena noformēšanai nepieciešamos dokumentus un veic maksājumus par ciltsrakstiem un Klubam.

11.3.3. Augstākā līmeņa (Super Premium) audzētavas īpašniekam ir tiesības pašam apskatīt metienu un nodot dokumentāciju Klubā. Nododot metiena noformēšanai nepieciešamos dokumentus, augstākā līmeņa audzētavas īpašnieks veic maksājumus par ciltsrakstiem un Klubam. Reizi gadā LKF Ciltslietu komisija, vai Kluba izveidota komisija novērtē augstākā līmeņa audzētavā labturību un metiena audzēšanas kvalitāti.

11.4. Ja metienā pirmās apskates laikā, kuru veic Kluba metienu kontroles komisija, vai audzētavas īpašnieks, tiek konstatēti kucēni ar iedzimtiem fiziskiem defektiem, tad tie humāni eitanāzējami. Kucēni, kuru svars dzimšanas brīdī ir mazāks par 50% no dzimušo kucēnu vidējā svara, arī ir humāni eitanāzējami.

11.5. Metienā tiek atstāti visi veselie un standartam atbilstošie kucēni.

11.6. Audzētājam jāreģistrē visi kucēni, kas ir dzīvi uz pēdējās metiena apskates brīdi. Atsevišķu kucēnu reģistrācija nav pieļaujama. Kucēniem, kuri ir vaislas „brāķi”, tie izdoti ciltsraksti ar attiecīgu atzīmi.

11.7. Pamatota konflikta gadījumā, Audzētājs vai Klubs ir tiesīgs pieprasīt neatkarīgas metiena kontroles komisijas izveidošanu, kuru nozīmē LKF Ciltslietu komisija.

11.8. Metiena kontroles komisija sastāda standarta apskates aktu, kurā atzīmē visus būtiskos datus par metienu: kucēnu skaitu, kucēnu svaru apskates dienā, kucēnu un kuces labturības apstākļus, konstatētos kucēnu anatomiskās uzbūves defektus u.c. Apskates aktu paraksta komisijas locekļi un Audzētājs. Šo aktu komisija pēc pēdējās apskates iesniedz Kluba ciltsdarba vadītājam. Kucēniem uz metiena pēdējās apskates brīdi jābūt identificētiem ar mikročipu, vakcinētiem pret infekcijas slimībām, atbilstoši LV likumdošanas prasībām un reģistrētiem Lauksaimniecības datu centra (turpmāk – LDC) reģistrā uz audzētāja vārda.

11.9. Ja metiena pēdējās apskates laikā tiek konstatēti kucēni ar fiziskiem defektiem, tad Audzētājam jānodrošina šo kucēnu veterinārā apskate (ar LKF norīkojumu) un pēc slēdziena saņemšanas Kluba komisijai jāpieņem lēmums par kucēnu turpmāko likteni.

11.10. Kucēnus drīkst nodot jaunajiem īpašniekiem pēc pēdējās metiena apskates, ne ātrāk kā pilnu 8 nedēļu vecumā.

11.11. Pārdodot vai atdodot kucēnus ar defektiem, Audzētājam jāsaņem jaunā īpašnieka paraksts par to, ka jaunais īpašnieks, defektiem neizzūdot, neizmantos šo dzīvnieku vaislā.

11.12. Ja metiena apskatē tiek konstatēts kaut viens metiss, tad metiens netiek reģistrēts.

11.13. Kucēns tiek atsavināts jaunajam īpašniekam kopā ar ES lolojumdzīvnieka pasi, kurā izdarīti ieraksti par veikto vakcināciju un attārpošanu. Nododot kucēnu jaunajam īpašniekam, Audzētājam ir jānoslēdz abpusēji parakstīts kucēna atsavināšanas līgums, kurā atspoguļoti visi būtiskie metiena apskates komisijas reģistrētie dati. Minētais līgums kalpo par pamatu LKF ciltsrakstu izsniegšanai.

12. PĀRKĀPUMI

12.1. Ja tiek pārkāptas Nolikuma prasības, Kluba Valde var nolemt izteikt brīdinājumu, noteikt ciltsdarba aizliegumu uz laiku, biedra darbības apturēšanu Klubā vai biedra izslēgšanu no kluba.

12.2. Nolikuma prasību pārkāpumi ir sekojoši:

12.2.1. suns/kuce sapārota ar kuci/suni, kas neatbilst Nolikuma prasībām;

12.2.2. nav nodrošinājti atbilstoši kuces un tās pēcnācēju labturības apstākļi;

12.2.3. apzināti tiek slēpti kucēni ar iedzimtiem defektiem;

12.2.4. savlaicīgi nav apmaksāta metiena reģistrācija un nav veikti Kluba noteiktie maksājumi;

12.2.5. kucēni atsavināti pirms pēdējās kucēnu apskates 8 nedēļu vecumā;

12.2.6. nav veikta kucēnu vakcinācija;

12.2.7. nav veikti norēķini ar vaislas suņa īpašnieku, atbilstoši pārošanas aktā atrunātajai kārtībai;

12.2.8. pārkāptas Nolikuma 7.2.3.punktā noteiktās prasības;

12.2.9. no kuces iegūts Klubā nereģistrēts metiens;

12.2.10. suns sapārots ar kuci, kura nav reģistrēta FCI sistēmā sastāvošā organizācijā;

12.2.11. pārkāptas jebkuras citas Nolikuma prasības.

Pielikums Nr. 1

Temperamenta un socializācijas testa nolikums.

Temperamenta un socializācijas tests (turpmāk – Tests) izstrādāts, lai potenciālā vaislas dzīvnieka (turpmāk – Suns) īpašniekam un audzētājam sniegtu labāku izpratni par konkrētā Suņa temperamentu un socializācijas līmeni. Pēc Testa rezultātiem iespējams izdarīt secinājumus par suņa uzvedību un saņemt ieteikumus par suņa uzvedības korekciju, ja tāda nepieciešama. Īpašniekam ir pieejama visa informācija par testa norisi un veicamajiem uzdevumiem. Lai Suns varētu izpildīt testu, speciāla apmācība nav nepieciešama. Sunim testa norises gaitā jāspēj parādīt dabiska, šķirnei raksturīga uzvedība un atbildes reakcija.

1. Vispārīgie nosacījumi

1.1. Testa uzdevums – veikt Suņa temperamenta, uzvedības un socializācijas pārbaudi un novērtējumu ikdienišķās situācijās, lai pārliecinātos par atbilstību šķirnes dabiskās uzvedības standartiem un novērtētu iedzimtās uzvedības reakcijas;

1.2. Testa mērķis – identificēt dzīvniekus ar izteiktām uzvedības novirzēm (agresivitāte, izteikta nervozitāte, šķirnei netipisks bailīgums) un nepieļaut to izmantošanu ciltsdarbā;

1.3. Testu var veikt suņiem un kucēm, kas sasnieguši 12 mēnešu vecumu.

2. Testa norises nosacījumi

2.1. Tests tiek organizēts piemērotā vietā, kur nav daudz cilvēku, daudz suņu un citu uzmanību piesaistošu faktoru;

2.2. Testā kopā ar Suni piedalās īpašnieks vai cits cilvēks, kas ikdienā ir kopā ar Suni. Ierodoties uz testu, līdzi jāņem ciltsrakstu kopija un lolojuma dzīvnieka pase;

2.3. Testā Suns piedalās nežņaudzošā kakla siksnā un īpašniekam jānodrošina 2 -3 m gara, brīva pavada. Nedrīkst izmantot asās kaklasiksnas un tādas, kas var radīt žņaugšanas iespēju, kā arī fiksējošās Flexy pavadas. Testa laikā īpašnieks var stimulēt Suņa vadāmību ar mutiskām komandām un uzslavām. Pēc izpildīta uzdevuma, Suni var apbalvot ar kārumu. Attiecībā uz suni kategoriski aizliegts izmantot fizisku ietekmēšanu, skaļu vai agresīvu uzvedību.

2.4. Testā nepiedalās slimi suņi, suņi, kuriem testa dienā ir redzamas veselības problēmas, kā arī kuces grūsnības vai zīdīšanas laikā. Kuces, kuras meklējas, testu kārto pēdējās;

2.5. Testa norise notiek pa posmiem (skatīt 5. punktu);

2.6. Konkrētu Testa posmu realizēšanai, testa norises vietā atrodas 3 – 5 cilvēki ar suņiem;

2.7. Testu pēc nepieciešamības organizē Latvijas Šveices kalnu suņu klubs. Suns var kārtot arī citu klubu organizētos šķirņu temperamenta testus, vai LKF Mācību komisijas apstiprināto Psiholoģisko un temperamenta testu.

3. Testa komisija

3.1. Testu vada un lēmumus par Testa vērtējumiem pieņem, komisija trīs cilvēku sastāvā;

3.2. Par Testa norises gaitu atbild persona, kas ir Latvijas Kinoloģiskās Federācijas apstiprināts apmācību treneris kādā no pamatpaklausības disciplīnām, ar pieredzi trenera statusā vismaz 3 gadi (turpmāk – Testa vadītājs). Pieņemot lēmumus par vērtējumiem un rekomendācijām, Testa vadītājs uzklausa komisijas locekļu viedokli.

4. Testa rezultāti

4.1. Testa rezultāti tiek fiksēti Testa rezultātu protokolā (skatīt 6. punktu), kas tiek aizpildīts divos eksemplāros. Viens eksemplārs paliek Suņa īpašniekam, bet otrs eksemplārs ir jāiesniedz kluba ciltsdarba vadītājam. Katrā no veiktajiem testa posmiem tiek ierakstīts vērtējums un piezīmes, ja nepieciešams, lai īpašniekam būtu informatīvs materiāls par Suņa temperamentu;

4.2. Ja Suns visos Testa posmos saņēmis vērtējumus “+”, tad Testa vērtējums ir “Tests nokārtots”;

4.3. Ja Suns uzvedas šķirnei neraksturīgi pasīvi vai ir aizdomas, ka Suns nav vesels, Tests tiek pārtaukts, Testa vērtējums ir “Tests pārtraukts”. Testu var kārtot atkārtoti, kad Suņa kondīcija ir uzlabojusies;

4.4. Ja kādā no Testa posmiem tiek saņemts vērtējums “–”, Testa kopējais vērtējums ir “Tests nav nokārtots”. Testa vadītājs sniedz rekomendācijas tālākajai Suņa socializācijai un apmācībai, kā arī Testa atkārtotai kārtošanai ne ātrāk kā pēc 3 mēnešiem. Testu var kārtot divas reizes. Ja divas reizes saņemts novērtējums “Tests nav nokārtots”, uzskatāms, ka Suns nevar izpildīt Latvijas Šveices kalnu suņu kluba Ciltsdarba Nolikuma 5.5. vai 6.5. prasības;

4.5. Ja Testa posmā tiek saņemts aprakstošais vērtējums “agresīvs, cenšas uzbrukt”, Tests tiek pārtraukts un Testa vērtējums ir “Diskvalifikācija”. Testu atkārtoti kārtot nevar un uzskatāms, ka Suns nevar izpildīt Latvijas Šveices kalnu suņu kluba Ciltsdarba Nolikuma 5.5. vai 6.5. prasības;

4.6. Testa rezultātus ar parakstu apstiprina Testa vadītājs, komisijas locekļi un persona, kas kopā ar Suni piedalās Testā.

5. Testa norises posmi

1. Attieksme pret svešinieku. Saimnieks ar suni brīvā pavadā mierīgā tempā tuvojas testētājam. Testētajs sasveicinās ar saimnieku, iepazīstas un draudzīgi runā un kontaktējas ar suni.

Suņa uzvedība:

1. Draudzīgs, vērsts uz kontaktu (+)

2. Aposta, iepazīstas, paliek neitrāls (+)

3. Piesardzīgs, atturīgs, bailes neizrāda (+)

4. Bailīgs, nervozs, meklē iespēju aizbēgt (–)

5. Rūc, rāda zobus (–)

6. Agresīvs, cenšas uzbrukt (–)

2. Taktilais kontakts. Tiek nolasīts mikročips. Zobu apskate. Testētājs aptausta suņa ķermeni, līdzīgi kā tas tiek darīts izstādēs.
Suņa uzvedība:

1. Mierīgs, ļauj sevi aptaustīt, pozitīvs (+)

2. Neitrāls, vienaldzīgs (+)

3. Piesardzīgs, atturīgs, bailes neizrāda (+)

4. Bailīgs, nervozs, rausta pavadu, cenšas izrauties (–)

5. Rūc, rāda zobus (–)

6. Agresīvs, cenšas uzbrukt (–)

3. Sociālā adaptācija un ārējie kairinājumi. Saimnieks ar suni īsā pavadā iet cauri cilvēku grupai (3 – 5 cilvēki), kuru uzvedība ir dabiska, bez agresijas un straujām, neadekvātām kustībām. Cilvēki grupā var sarunāties, smieties u.tml. Cilvēki testējamajam sunim nepievērš nekādu uzmanību, necenšas to biedēt vai provocēt. Saimnieks drīkst komunicēt ar suni, viegli kontrolējot tā uzvedību. Kustība cauri cilvēku grupai jāveic vismaz trīs reizes, lai novērtētu suņa uzvedības raksturu.

Suņa uzvedība:

1. Ieinteresēts par apkārt notiekošo, raiti piedalās pastaigā (+)

2. Cenšas komunicēt ar cilvēkiem, draudzīgs, aktīvs (+)

3. Neitrāls, nepievērš cilvēkiem uzmanību, osta zemi (+)

4. Piesardzīgs, atturīgs, bailes neizrāda (+)

5. Bailīgs, nervozs meklē iespēju aizbēgt (–)

6. Rūc, rāda zobus (–)

7. Agresīvs, cenšas uzbrukt (–)

4. Neparasta situācija. Saimnieks ar suni iet pa testēšanas laukumu, imitējot pastaigu. Viņiem tuvojas cilvēks, veicot neierastas darbības (skrien, brauc ar velosipēdu, iet dīvaini klibojot u.tml.), un paiet garām tuvā attālumā.

Suņa uzvedība:

1. Ieinteresēts, draudzīgs (+)

2. Neitrāls, vienaldzīgs (+)

3. Piesardzīgs, atturīgs, bailes neizrāda (+)

4. Bailīgs, nervozs rausta pavadu, cenšas izrauties (–)

5. Rūc, rāda zobus (–)

6. Agresīvs, cenšas uzbrukt (–)

5. Svešs suns. Saimnieks ar suni brīvā pavadā iet pa testēšanas laukumu, tuvu garām vienai vai vairākām personām ar suņiem.

Suņa uzvedība:

1. Ieinteresēts, draudzīgs, vēlas komunicēt ar svešo suni (+)

2. Neitrāls, vienaldzīgs (+)

3. Piesardzīgs, atturīgs, bailes neizrāda (+)

4. Bailīgs, nervozs, rausta pavadu, cenšas izrauties (–)

5. Rūc, rāda zobus (–)

6. Agresīvs, cenšas uzbrukt (–)

7. Nav kontrolējams (–)

6. Negaidīts troksnis. Saimnieks ar suni brīvā pavadā iet garām cilvēkam, kurš atrodas, tuvā attālumā no suņa un rada pēkšņu, ikdienišķu troksni (nomet zemē skanošu priekšmetu, grabina kādu priekšmetu u.tml.).

Suņa uzvedība:

1. Ieinteresēts, gatavs izzināt trokšņa avotu (+)

2. Satrūkstas, bet ātri nomierinās (+)

3. Neitrāls, neizrāda interesi (+)

4. Piesardzīgs, atturīgs, bailes neizrāda (+)

5. Bailīgs, nervozs, cenšas bēgt (–)

6. Rūc, rāda zobus (–)

7. Agresīvs, cenšas uzbrukt (–)

8. Nav kontrolējams (–)

7. Neparasta virsma. Saimnieks ar suni brīvā pavadā iet pa neierastu (čaukstoša plēve, follija, putuplasts, dzelzs plāksne u.tml.) virsmu. Suni drīkst iedrošināt un motivēt gan mutiski, gan ar kārumu un rotaļlietu.

Suņa uzvedība:

1. Drošs, ieinteresēts par neierasto virsmu (+)

2. Piesardzīgs, bet saimnieka mudināts, ātri nomierinās (+)

3. Mierīgs, neizrāda interesi par neierasto virsmu (+)

4. Piesardzīgs, atturīgs, saimnieka mudināts, turpina kustību (+)

5. Bailīgs, nervozs, cenšas bēgt (–)

6. Nav kontrolējams, nekāpj uz virsmas (–)

7. Rūc, rāda zobus (–)

8. Agresīvs, cenšas uzbrukt (–)

6. Testa rezultātu protokols

Suņa vārds ______________________________________________

Šķirne ______________________________________________

Dzimums ____________________________________________

Dzimšanas datums___________________ __________________

ID numurs____________________________________________

1. Attieksme pret svešinieku.

Draudzīgs, vērsts uz kontaktu	+
Aposta, iepazīstas, paliek neitrāls	+
Piesardzīgs, atturīgs, bailes neizrāda	+
Bailīgs, nervozs, meklē iespēju aizbēgt	–
Rūc, rāda zobus	–
Agresīvs, cenšas uzbrukt	–

Piezīmes ________________________________________________________________________________________________________________________________

2. Taktilais kontakts.

Mierīgs, ļauj sevi aptaustīt, pozitīvs	+
Neitrāls, vienaldzīgs	+
Piesardzīgs, atturīgs, bailes neizrāda	+
Bailīgs, nervozs, rausta pavadu, cenšas izrauties	–
Rūc, rāda zobus	–
Agresīvs, cenšas uzbrukt	–

Piezīmes ________________________________________________________________________________________________________________________________

3. Sociālā adaptācija un ārējie kairinājumi.

Ieinteresēts par apkārt notiekošo, raiti piedalās pastaigā	+
Cenšas komunicēt ar cilvēkiem, draudzīgs, aktīvs	+
Neitrāls, nepievērš cilvēkiem uzmanību, osta zemi	+
Piesardzīgs, atturīgs, bailes neizrāda	+
Bailīgs, nervozs, meklē iespēju aizbēgt	–
Rūc, rāda zobus	–
Agresīvs, cenšas uzbrukt	–