Lielais Šveices ganu suns

Lielais Šveices ganu suns (LŠGS) ir spēcīgs, izturīgs un temperamentīgs, piemērots, lai dienā aktīvi darbotos, bet vakarā pavadītu laiku ar ģimeni.

Šis suns ir gatavs piedalīties jebkurās ģimenes aktivitātēs gan darbā, gan atpūtā. Svarīgākais šiem suņiem jebkurā situācijā ir būt kopā ar cilvēkiem, ko viņi mīl. LŠGS sargā savu teritoriju. LŠGS nerej bez iemesla. Viņi rej tikai tad, ja teritorijā ir ienācis svešinieks (cilvēks vai dzīvnieks).

LŠGS ir liels, muskuļots suns, spēcīgiem kauliem, ar trīskrāsu kažoku un biezu pavilnu. Kažoks ir viegli kopjams. Divreiz gadā sezonālās kažoka maiņas laikā ieteicams ķemmēt katru dienu. Raksturīgi, ka LŠGS spalvā nesaķep dubļi un gruži viegli izkrīt no kažoka.

Šie suņi nemēdz siekaloties. Tas padara LŠGS par patīkamu kompanjonu gan pastaigās, gan mājās, gan automašīnā.

LŠGS ir šķirne, kas veidota, galvenokārt, vezumu vilkšanai, tam ir piemērotas suņa spēcīgās kājas un augums. Lai arī suns viegli piemērojas mierīgai rāmai mājas dzīvei, šim sunim nepieciešama fiziskas nodarbes labas formas uzturēšanai. Tāpēc ikdienā sunim  svarīgas ir garas, vienmērīgas pastaigas, sprinta skriešana un lēkāšana nekādu labumu suņa fiziskajai formai nedos.

LŠGS ir ģimenei lojāls, uzticīgs, spēcīgs, aktīvs, mīlošs, maigs, dedzīgs. Protams, katram sunim ir sava unikāla personība un temperaments, tomēr šķirnei kopumā raksturīga liela darba mīlestība, gan tāpēc, ka viņam patīk veikt uzdevumus, gan arī tāpēc, ka patīk sagādāt prieku saviem saimniekiem.  LŠGS ātri un viegli mācās, ja vien saimnieks sunim dod šādu iespēju. Tomēr, jāņem vērā, ka šie suņi gan fiziski, gan emocionāli nobriest vēlu. Savu briedumu viņi sasniedz aptuveni trīs gadu vecumā. LŠGS ir lielisks kompanjons, ļoti maigs un pacietīgs attiecībās ar bērniem. Šķiet viņš saprot, ka ir lielāks, tāpēc rotaļās ar bērnu cenšas nelietot rupju spēku un nelekt virsū. Tomēr, jāņem vērā, ka, sava lielā auguma dēļ, suns var būt neveikls.

Ar mājdzīvniekiem LŠGS satiek labi un sargā tos.

Lai arī LŠGS ir lielisks darba suns, viņš ir arī ģimenes suns! Viņš jutīsies slikti dzīvojot viens pats voljērā vai pagalmā. Saimniekam ir jāvelta pietiekami daudz laika pastaigām un komunikācijai ar suni, lai LŠGS var likt lietā savu dzirkstošo enerģiju un izbaudīt iespēju pavadīt laiku kopā ar visu ģimeni!

Lielais Šveices ganu suns ir viena no četrām šķirnēm, kas attiecināma uz FCI 2.grupas apakšgrupu „Šveices kalnu suņi”. Lai arī tā ir viena no senākajām šķirnēm, lielais šveicietis ir diezgan mazpazīstams.

Šķirnes aizsākumi meklējami 2000 gadus senā pagātnē. Vairums šķirnes vēstures pētnieku uzskata, ka lielie šveicieši ir molosu pēcteči. Molosi nonāca reģionā, kas tagad tiek dēvēta par Šveici, kopā ar romiešu iekarotājiem aptuveni 100 gadus p.m.ē. Nav precīzu liecību par to, kādi suņi tajā laikā bija šajā reģionā, bet tiek uzskatīts, ka romiešu molosi krustojās ar vietējām šķirnēm un izveidojās lielie šveicieši.

Pastāv arī cita teorija par to, ka Spānijas teritorijā dzīvojošo feniķiešu suņi, ceļojot pa Eiropu, krustojās ar vietējām šķirnēm, un radīja pirmsākumu arī lielajiem šveiciešiem. Tomēr precīza lielo šveiciešu izcelšanās nav zināma. Bet ir zināms, ka Lielais Šveices ganu suns ir sanbernāra un rotveilera ciltstēvs.

Laikā, kad šķirne veidojās, galvenais uzsvars tika likts uz darba īpašībām. Fermeri pāroja suņus, kas bija spējīgi veikt līdzīgus uzdevumus un radīt pēcnācējus, kas spētu veikt speciālus fermas darbus. Šādā veidā tika nostiprināta viņu tieksme un talants vilkt vezumus un ragavas. Lielie šveicieši tika izmantoti arī citos fermas darbos: kā gani un kā sargi. Tāpat tie kalpoja arī kā lieliski suņi, palīdzot darbā ar mājlopiem. Lielais Šveices ganu suns ir „vispusīgs” suns, kas ir spējīgs veikt dažādus pienākumus.

Ar laiku lielais šveicietis aizvien vairāk tika izmantots kā iejūga suns un tā kļuva suņa specialitāte. Viņš joprojām tika izmantots dažādu citu uzdevumu veikšanai, taču fiziski suns bija ieguvis spēcīgas pakaļkājas un apbrīnojamu fizisko spēju vilkt. Vilkšanas spējas bija nenovērtējams ieguvums fermeriem lauku darbos un ganiem kalnos. Suns tika izmantots arī cilvēku transportēšanai un veica tos darbu, ko zirgs nespēj, bet uzturēt suni ir daudz lētāk nekā zirgu. Šveicietis aizveda fermeri un nastas uz ganībām, ganīja lopus, sargāja fermeri un ganāmpulku, bija gana kompanjons un pēcāk atveda ganu mājās. Nav daudz šķirņu, kas to spētu. Līdz pat 20.gs. vidum lielais šveicietis tika izmantots kā iejūga suns. Arī 2.pasaules kara laikā šie suņi lieliski palīdzēja Šveices armijai pārvadāt nastas pa šaurajiem kalnu ceļiem.

1910.gadā šķirne tika atzīta Šveices kennelklubā. 1908.gadā suņu izstādē dr. Alberts Heims (Heim) veicot Bernes ganu suņu ekspertīzi, ievēroja dažus īsspalvainus īpatņus un pievērsa uzmanību, ka tie atšķiras no pārējiem un būtu vērtējami kā atsevišķa šķirne. Tika izveidots standarts un steidzīgi tika apzināts lielo šveiciešu skaits. Izveidojās Lielo Šveices ganu suņu klubs un ļoti pamazām šķirnes īpatņu skaits sāka palielināties. Tas bija lēns process. Ierakstu skaits Šveices kluba ciltsgrāmatā pagājušā gadsimta 30.-jos gados ikgadu palielinājās tikai par, aptuveni, 50 ierakstiem.

Šobrīd Lielais Šveices ganu suns ir lielisks kompanjons un sargsuns. Šie suņi ir ieguvuši lielu popularitāti ASV, kur plaši tiek izmantoti fermas darbos, glābšanas dienestos un piedalās dažādos suņu sporta veidos. Eiropā Lielā Šveices ganu suņu izplatība nav tik liela, tie vairāk ir sastopami Eiropas vidū (Vācijā, Čehijā, Slovākijā, Francijā, Austrijā, Slovēnijā).  

Latvijā pirmie Lielie Šveices ganu suņi tika ievesti 2006.gadā: kuce no Lietuvas, suns no Vācijas un no Krievijas. 2008.gadā ir reģistrēts pirmais lielo šveiciešu metiens. 2009.gada sākumā LKF ir reģistrēti deviņi Lielie Šveices ganu suņi. LŠKSK ir vidēji viens lielo šveiciešu metiens gadā. Varam lepoties ar to, ka mūsu suņi sastāda nopietnu konkurenci un gūst uzvaras ne tikai pašmāju izstādēs, bet arī starptautiskajos ringos, mums jau ir Latvijā audzēti Interčempioni un Pasaules Junioru Uzvarētājs'2014 un 2023.

Pirmais Latvijā reģistrētais

lielais Šveices ganu suns

Meta Sedula

15.01.2006 - 02.02.2016

(plašāka informācija)