FCI standarts Nr. 47

Publicēts: 28.06.2002.

 

 

IZCELSMES VALSTS: Šveice

 

OFICIĀLĀ STANDARTA PUBLICĒŠANAS DATUMS : 28.11.2001.

 

IZMANTOJAMS : Dzinējs, apsardzes un fermeru suns. Šodien arī universāls darba

suns un kompanjons.

 

FCI KLASIFIKĀCIJA : FCI II grupa (pinčeri un šnauceri, molosveidīgās šķirnes –

Šveices kalnu un ganu suņi .

Bez darba pārbaudes.

 

ĪSS IESKATS VĒSTURĒ : Entlebūhers ir mazākais no 4 Šveices kalnu un ganu

suņu šķirnēm. Tas cēlies no Entlebūhas, ielejas, kas atrodas starp Lucernas un Bernes

kantoniem. Pirmo reizi „Entlibucherhund” minēts 1889.gadā, taču diezgan ilgu laiku

atšķirības starp Apencelleru un Entlebūhas ganu suni netika ievērotas. 1913.gadā četri

šā mazā ganu suņa pārstāvji, kuri ir iedzimti bobteili, tika eksponēti Langentāles

izstādē un iepazīstināti ar lielu Šveices kalnu un ganu suņu aizstāvi profesoru, doktoru

Albertu Heimu. Pamatojoties uz ekspertu novērtējumu viņi tika ierakstīti Šveices suņu

ciltsgrāmatā (SHSB) kā ceturtā kalnu un ganu suņu šķirne. Tomēr pirmais standarts

parādījās tikai 1927.gadā. Pēc 1926.gada 28.augusta – Šveices Entlebūhas ganu suņu

kluba dibināšanas, kuru virzīja doktors B.Koblers, šķirne tika attīstīta un veidota kā

tīršķirne. Nelielais Šveices ciltsgrāmatā reģistrēto suņu skaits norādīja, ka šķirne

attīstījās palēnām.

Entlebūhas ganu suņa šķirne ieguva jaunu grūdienu attīstībā pēc tam, kad līdztekus

viņa iedzimtajām īpašībām kā možam (dzinējam), nenogurstošam ganam tika

pierādīta viņa izcilā darba un kompanjonsuņa piemērotība. Šodien, neskatoties uz

nelielo šķirnes pārstāvju skaitu, šis pievilcīgais, trīskrāsainais suns jau iekarojis

daudzu dzīvnieku mīlētāju sirdis un pieaug viņa popularitāte kā sunim –

kompanjonam.

 

KOPĒJAIS IESPAIDS: Tik tikko vidēja izmēra, kompakti veidots, nedaudz

pastiepta formāta suns. Trīskrāsains kā visi Šveices kalnu un ganu suņi, ļoti veikls un

izveicīgs, modrs,gudrs, ar draudzīgu izteiksmi.

 

SVARĪGĀKĀS PROPORCIJAS:

• Ķermeņa augstuma skaustā un garuma attiecības = 8:10
• Purna garums attiecībā pret galvaskausa garumu = 9:10

UZVEDĪBA/TEMPERAMENTS: Dzīvespriecīgs, dedzīgs, pašpārliecināts un

bezbailīgs. Labdabīgs un uzticīgs pret savējiem, mazliet aizdomīgs attieksmē pret

svešiniekiem. Neuzpērkams sargsuns. Jautrs un apķērīgs.

 

GALVA: Harmoniskās proporcijās attiecībā pret korpusu, nedaudz (nosmaiļota)

ķīļveidīga sausa. Pieres un purna līnijas vairāk vai mazāk paralēlas.

 

GALVASKAUSA DAĻAS:

Galvaskauss : Diezgan plakans, samērā plats, platākā daļa starp ausu pamatnēm;

nedaudz sašaurinās purna virzienā. Pakauša paugurs tik tikko saskatāms. Pieres

frontālā rieva vāji izteikta.

Pāreja : Tik tikko izteikta.

SEJAS DAĻA :

Deguns : Melns, nedaudz stiepjas pāri lūpu priekšējai malai.

Purns : Spēcīgs, labi veidots, skaidri atdalīts no pieres un vaigiem, vienmērīgi

sašaurinās, bet nav nosmaiļots. Mazliet īsāks kā attālums no pārejas līdz pakauša

pauguram. Purna muguriņa taisna.

Lūpas : vāji izteiktas, cieši piekļautas žokļiem, melni pigmentētas.

Žokļi/zobi : Spēcīgs, līdzens un pilns šķērveida sakodiens. Pieļaujams taisns

sakodiens. Pieļaujams viena vai divu PM1 trūkums. Molāru M3 tūkums netiek ņemts

vērā.

Vaigi : Vāji izteikti.

Acis : samērā mazas, noapaļotas, krāsa no tumši brūnas līdz riekstu krāsai. Izteiksme

dzīva, draudzīga, uzmanīga. Acu plakstiņi cieši pieguļoši. Melni pigmentēts apkārt

acīm.

Ausis : Ne pārāk lielas. Augstu un samērā plati novietotas. Nokarenas, trīsstūrveida,

labi noapaļotiem galiem. Spēcīgiem, labi veidotiem ausu skrimšļiem. Miera stāvoklī

nokarenas un piekļaujas galvai; kad suns uzmanīgs, mazliet piepaceltas pie pamatnes

un savērstas uz priekšu.

 

KAKLS : Vidēji garš, spēcīgs un sauss, līgani savienojas ar ķermeni.

 

ĶERMENIS : Spēcīgs, mazliet pagarināts.

Mugura : taisna, izturīga, plata, salīdzinoši gara.

Jostasvieta : spēcīga, lokana, ne pārāk īsa.

Krusti : Nedaudz nolaideni, salīdzinoši gari.

Krūtis : Platas, dziļas, stiepjas līdz elkonim. Izteikta krūšu priekšdaļa. Ribas mēreni

noapaļotas.Krūšu kurvis pagarināts, diametrāli noapaļoti oāls.

Apakšējā līnija un vēders : Viegli pievilkts.

 

ASTE :

• Dabīgas formas aste kā turpinājums viegli nolaidenajiem krustiem.
• Iedzimts bobteils

Pieļaujama gan dabīgi gara aste, gan iedzimts bobteils .

 

EKSTREMITĀTES

PIEKŠKĀJAS :

Kopējais iespaids : Spēcīgi muskuļotas, taču ne pārāk smagnējas. Priekškājas nav

nedz pārāk plati novietotas, nedz pārāk satuvinātas; priekškājas īsas, spēcīgas, taisnas,

paralēlas un labi novietotas zem ķermeņa.

Pleci : Muskuļoti, lāpstiņa gara, slīpa un labi piekļauta ķermenim.

Augšdelms : Garums vienāds vai mazliet garāks par lāpstiņu. Augšdelms ar lāpstiņu

veido 110 līdz 120 o leņķi.

Elkoņi: Cieši pieguļ ķermenim.

Apakšdelms : salīdzinoši īss, taisns, labi veidots, sauss.

Pēdvidus : Skatoties no priekšas ir turpinājums apakšdelmam. Ja skatās no sāniem, tad

locītavas leņķis ļoti maz izteikts. Salīdzinoši īss.

PAKAĻKĀJAS :

Kopējais iespaids Labi muskuļotas. Skatoties no aizmugures nav pārāk satuvinātas,

taisnas un paralēlas.

Augšstilbs : Diezgan garš. Veido pietiekami platu leņķi ar apakšstilbu lecamās (ceļa?)

locītavas rajonā. Ciskas platas un spēcīgas.

Apakšstilbs : Aptuveni tikpat garš kā augšstilbs, sauss.

Lecamās locītavas : Spēcīgas, salīdzinoši zemu novietotas, ar labiem leņķiem.

Pēdvidus : diezgan īss, spēcīgs, vertikāli un paralēli novietots.

Liekajiem pirkstiem jābūt nogrieztiem, izņemot valstis, kur to aizliedz likums. 

ĶEPA : ieapaļa ar cieši sakļautiem, labi izliektiem pirkstiem, vērstiem taisni uz

priekšu. Nagi cieti un stipri. Pēdas spilventiņi raupji un robusti.

GAITA/KUSTĪBAS : Ar platu soli, brīvas, vieglas, ar stingru pakaļkāju atspērienu.

Ja skatās no priekšas vai aizmugures, kājas kustas vienā līnijā.

 

VILNA

MATI : Divkārša vilna. Virsējais apmatojums īss, cieši pieguļošs, ass un spīdīgs.

Pavilna bieza. Neliela vilnas viļņošanās uz skausta un/vai sāniem ir pieļaujama,

bet nav vēlama.

KRĀSA UN LĀSUMI : Tipiska trīskrāsaina krāsa. Pamatkrāsa ir melna ar no

dzeltenas līdz sarkani brūniem lāsumiem, kuriem jābūt cik iespējams simetriskiem.

Lāsumi ir izvietoti virs acīm, uz vaigiem, purna un rīkles vai krūtīm, visām četrām

kājām. Uz kājām lāsumi ir izvietoti starp melno un balto krāsojumu.

Pavilna no tumši plēkas līdz brūnganai.

Baltās atzīmes :

 Skaidri izteikta neliela balta josla, kura stiepjas nepārtraukti no galvas augšas

pāri purna muguriņai un pilnībā vai daļēji noklāt purnu.

 Balts no zoda pāri rīklei līdz krūtīm bez pārrāvuma.

 Balts uz visām četrām ķepām.

 Ja sunim gara aste, tad vēlams balts galiņš.

Nevēlams, bet pieļaujams: neliels balts plankums uz pakauša (ne lielāks par pusi

no delnas).

 

AUGSTUMS:

Augstums skaustā : Suņi 44-50 cm, pieļaujams līdz 52 cm.

Kuces 42-48 cm, pie\laujams līdz 50 cm.

 

TRŪKUMI : Ikviena atkāpe no iepriekšminētajiem punktiem uzskatāma par trūkumu,

kura nozīmīgums ir tieši proporcionāls tā izteiktības pakāpei un ietekmei uz suņa

veselību un labturību.

 Neizteiktas dzimumatšķirības.

 Acīmredzama nesabalansētība.

 Pārāk spēcīgi vai pārāk smalki kauli.

 Nepietiekami attīstīta muskulatūra.

 Ieapaļš galvaskauss.

 Pārāk izteikta pāreja no pieres uz purnu.

 Purns pārāk īss, pārāk garš vai nosmaiļots, purna muguriņa nav taisna.

 Neliels pārkodiens.

 Zobu trūkums, izņemot 2 PM1 (premolāri 1).

 Acis pārāk gaišas, iekritušas vai izvelbtas.

 Acu plaksti nedaudz atkārušies

 Ausis pārāk zemu novietotas, pārāk mazas, nosmaiļotas, tiek turētas

piepaceltas vai salocītas.

 Pārāk īsa, ieliekta vai izliekta mugura.

 Pārāk izteikti vai nošļaupti krusti.

 Krūtis ar pārāk plakanām vai mucveidīgām ribām, krūšu priekšdaļa vāji

attīstīta .

 Aste ar lūzumiem; aste pārliekta pār muguru

 Priekškājas ar nepietiekami izteiktiem leņķiem.

 Priekškājas izvērstas uz āru vai līkas.

 Pēdvidus vājš vai pārāk slīpi novietots attiecībā pret zemi.

 Pakaļkājas bez pietiekami labiem leņķiem, ar satuvinātām lecamajām

locītavām, izliektas.

 Pagarināta ķepa, izplesti pirksti.

 Kustības: īss solis, stīva gaita, savērstas ejot un nākot, kājas pinas.

 Trūkumi krāsojumā:

o Baltā josla uz galvas ar pārtraukumiem.

o Balts plankums uz pakauša lielāks par pusi no delnas.

o Baltie lāsumi stiepjas ievērojami augstāk par pēdvidu („zābaciņi”).

o Baltās krāsas trūkums uz visām četrām ķepām.

o Balta apkakle (nopietns trūkums).

o Balti, norobežoti plankumi uz krūtīm.

o Priekškājas: lāsumu iztrūkums starp balto un melno zonu

(nopietns trūkums).

o Baltās krāsas iztrūkums uz galvas - pilnībā melna galva (ļoti

nopietns trūkums).

 Nedrošs, nepietiekams dzīvīgums, neliels nesavaldīgums uzvedībā.

 

DISKVALIFICĒJOŠIE TRŪKUMI :

 Aagresīvi vai pārāk bailīgi suņi

 Ikviens suns, kurš uzrāda fiiskas vai psiholoģiskas anomālijas, ir

diskvalificējams.

 nepilns sakodiens, izteikts pārkodiens, šķībs žoklis.

 Entropija, ekstropija.

 Dzeltenas ērgļa acis, dažādu krāsu acis, zilas acis.

 Gredzenā sagriezta aste.

 Pārāk gara, mīksta vilna (bez pavilnas)

 Trūkumi krāsojumā:

o Cita, ne trīskrāsaina.

o Pamatkrāsa ne melna, bet cita.

 Pārāk liels vai mazs augums, ievērojot robežas.

 

NB:

• Suņiem jābūt diviem skaidri redzamiem, normāli attīstītiem sēkliniekiem, kuri pilnībā atrodas sēklinieka maisiņā.
• Vaislai izmantojami tikai funkcionāli un klīniski veseli suņi, tipiski šķirnes pārstāvji.