ENTLEBŪHAS GANU SUŅA STANDARTS


FCI standarts Nr. 47

Publicēts: 28.06.2002.

 

IZCELSMES VALSTS Šveice

 

OFICIĀLĀ STANDARTA PUBLICĒŠANAS DATUMS 28.11.2001.

 

IZMANTOJAMS

Dzinējs, apsardzes un fermeru suns. Šodien arī universāls darba suns un kompanjons.

 

FCI KLASIFIKĀCIJA

2. grupa - pinčeri un šnauceri, molosveidīgās šķirnes, Šveices kalnu un ganu suņi.

Bez darba pārbaudes.

 

ĪSS IESKATS VĒSTURĒ

Entlebūhers ir mazākais no 4 Šveices kalnu un ganu suņu šķirnēm. Tas cēlies no Entlebūhas, ielejas, kas atrodas starp Lucernas un Bernes kantoniem. Pirmo reizi „Entlibucherhund” minēts 1889.gadā, taču diezgan ilgu laiku atšķirības starp Apencelleru un Entlebūhas ganu suni netika ievērotas. 1913.gadā četri šā mazā ganu suņa pārstāvji, kuri ir iedzimti bobteili, tika eksponēti Langentāles izstādē un iepazīstināti ar lielu Šveices kalnu un ganu suņu aizstāvi profesoru, doktoru Albertu Heimu. Pamatojoties uz ekspertu novērtējumu viņi tika ierakstīti Šveices suņu ciltsgrāmatā (SHSB) kā ceturtā kalnu un ganu suņu šķirne. Tomēr pirmais standarts parādījās tikai 1927.gadā. Pēc 1926.gada 28.augusta – Šveices Entlebūhas ganu suņu kluba dibināšanas, kuru virzīja doktors B.Koblers, šķirne tika attīstīta un veidota kā tīršķirne. Nelielais Šveices ciltsgrāmatā reģistrēto suņu skaits norādīja, ka šķirne attīstījās palēnām. Entlebūhas ganu suņa šķirne ieguva jaunu grūdienu attīstībā pēc tam, kad līdztekus viņa iedzimtajām īpašībām kā možam (dzinējam), nenogurstošam ganam tika pierādīta viņa izcilā darba un kompanjonsuņa piemērotība. Šodien, neskatoties uz nelielo šķirnes pārstāvju skaitu, šis pievilcīgais, trīskrāsainais suns jau iekarojis daudzu dzīvnieku mīlētāju sirdis un pieaug viņa popularitāte kā sunim – kompanjonam.

 

KOPĒJAIS IESPAIDS

Tik tikko vidēja izmēra, kompakti veidots, nedaudz pastiepta formāta suns. Trīskrāsains kā visi Šveices kalnu un ganu suņi, ļoti veikls un izveicīgs, modrs,gudrs, ar draudzīgu izteiksmi.

 

SVARĪGĀKĀS PROPORCIJAS:

  • Ķermeņa augstuma skaustā un garuma attiecības = 8:10
  • Purna garums attiecībā pret galvaskausa garumu = 9:10

 

UZVEDĪBA/TEMPERAMENTS

Dzīvespriecīgs, dedzīgs, pašpārliecināts un bezbailīgs. Labdabīgs un uzticīgs pret savējiem, mazliet aizdomīgs attieksmē pret svešiniekiem. Neuzpērkams sargsuns. Jautrs un apķērīgs.

 

GALVA

Harmoniskās proporcijās attiecībā pret korpusu, nedaudz (nosmaiļota)

ķīļveidīga sausa. Pieres un purna līnijas vairāk vai mazāk paralēlas.

  • Galvaskausa daļas:
    • Galvaskauss: Diezgan plakans, samērā plats, platākā daļa starp ausu pamatnēm; nedaudz sašaurinās purna virzienā. Pakauša paugurs tik tikko saskatāms.
    • Piere: Frontālā rieva vāji izteikta.
    • Pāreja: Tik tikko izteikta.
  • Sejas daļa:
    • Deguns: Melns, nedaudz stiepjas pāri lūpu priekšējai malai.
    • Purns: Spēcīgs, labi veidots, skaidri atdalīts no pieres un vaigiem, vienmērīgi sašaurinās, bet nav nosmaiļots. Mazliet īsāks kā attālums no pārejas līdz pakauša pauguram. Purna muguriņa taisna.
    • Lūpas: vāji izteiktas, cieši piekļautas žokļiem, melni pigmentētas.
    • Žokļi/zobi : Spēcīgs, līdzens un pilns šķērveida sakodiens. Pieļaujams taisns sakodiens. Pieļaujams viena vai divu PM1 trūkums. Molāru M3 tūkums netiek ņemts vērā.
    • Vaigi: Vāji izteikti.
    • Acis: Samērā mazas, noapaļotas, krāsa no tumši brūnas līdz riekstu krāsai. Izteiksme dzīva, draudzīga, uzmanīga. Acu plakstiņi cieši pieguļoši. Melni pigmentēts apkārt acīm.
    • Ausis: Ne pārāk lielas. Augstu un samērā plati novietotas. Nokarenas, trīsstūrveida, labi noapaļotiem galiem. Spēcīgiem, labi veidotiem ausu skrimšļiem. Miera stāvoklī nokarenas un piekļaujas galvai; kad suns uzmanīgs, mazliet piepaceltas pie pamatnes un savērstas uz priekšu.

 

KAKLS

Vidēji garš, spēcīgs un sauss, līgani savienojas ar ķermeni.

 

ĶERMENIS

Spēcīgs, mazliet pagarināts.

  • Mugura: taisna, izturīga, plata, salīdzinoši gara.
  • Jostasvieta: spēcīga, lokana, ne pārāk īsa.
  • Krusti: Nedaudz nolaideni, salīdzinoši gari.
  • Krūtis: Platas, dziļas, stiepjas līdz elkonim. Izteikta krūšu priekšdaļa. Ribas mēreni noapaļotas. Krūšu kurvis pagarināts, diametrāli noapaļoti ovāls.
  • Apakšējā līnija un vēders: Viegli pievilkts.

 

ASTE

  • Dabīgas formas aste kā turpinājums viegli nolaidenajiem krustiem.
  • Iedzimts bobteils.
  • Pieļaujama gan dabīgi gara aste, gan iedzimts bobteils.

 

EKSTREMITĀTES

  • Priekškājas:
    • Kopējais iespaids: Spēcīgi muskuļotas, taču ne pārāk smagnējas. Priekškājas nav nedz pārāk plati novietotas, nedz pārāk satuvinātas; priekškājas īsas, spēcīgas, taisnas, paralēlas un labi novietotas zem ķermeņa.
    • Pleci: Muskuļoti, lāpstiņa gara, slīpa un labi piekļauta ķermenim.
    • Augšdelms: Garums vienāds vai mazliet garāks par lāpstiņu. Augšdelms ar lāpstiņu veido 110 līdz 120 grādu leņķi.
    • Elkoņi: Cieši pieguļ ķermenim.
    • Apakšdelms: salīdzinoši īss, taisns, labi veidots, sauss.
    • Pēdvidus: Skatoties no priekšas ir turpinājums apakšdelmam. Ja skatās no sāniem, tad locītavas leņķis ļoti maz izteikts. Salīdzinoši īss.
  • Pakaļkājas:
    • Kopējais iespaids Labi muskuļotas. Skatoties no aizmugures nav pārāk satuvinātas, taisnas un paralēlas.
    • Augšstilbs: Diezgan garš. Veido pietiekami platu leņķi ar apakšstilbu lecamās (ceļa?) locītavas rajonā. Ciskas platas un spēcīgas.
    • Apakšstilbs: Aptuveni tikpat garš kā augšstilbs, sauss.
    • Lecamās locītavas: Spēcīgas, salīdzinoši zemu novietotas, ar labiem leņķiem.
    • Pēdvidus: diezgan īss, spēcīgs, vertikāli un paralēli novietots. Liekajiem pirkstiem jābūt nogrieztiem, izņemot valstis, kur to aizliedz likums.

 

ĶEPA

Ieapaļa ar cieši sakļautiem, labi izliektiem pirkstiem, vērstiem taisni uz priekšu. Nagi cieti un stipri. Pēdas spilventiņi raupji un robusti.

 

GAITA/KUSTĪBAS

Ar platu soli, brīvas, vieglas, ar stingru pakaļkāju atspērienu. Ja skatās no priekšas vai aizmugures, kājas kustas vienā līnijā.

 

VILNA

  • Mati:
    • Divkārša vilna.
    • Virsējais apmatojums īss, cieši pieguļošs, ass un spīdīgs.
    • Pavilna bieza.
    • Neliela vilnas viļņošanās uz skausta un/vai sāniem ir pieļaujama, bet nav vēlama.
  • Krāsa un lāsumi:
    • Tipiska trīskrāsaina krāsa.
    • Pamatkrāsa ir melna ar no dzeltenas līdz sarkani brūniem lāsumiem, kuriem jābūt cik iespējams simetriskiem.
    • Lāsumi ir izvietoti virs acīm, uz vaigiem, purna un rīkles vai krūtīm, visām četrām kājām.
    • Uz kājām lāsumi ir izvietoti starp melno un balto krāsojumu.
    • Pavilna no tumši plēkas līdz brūnganai.
    • Baltās atzīmes:
      • Skaidri izteikta neliela balta josla, kura stiepjas nepārtraukti no galvas augšas pāri purna muguriņai un pilnībā vai daļēji noklāt purnu.
      • Balts no zoda pāri rīklei līdz krūtīm bez pārrāvuma.
      • Balts uz visām četrām ķepām.
      • Ja sunim gara aste, tad vēlams balts galiņš.
      • Nevēlams, bet pieļaujams: neliels balts plankums uz pakauša (ne lielāks par pusi no delnas).

 

AUGSTUMS

Augstums skaustā:

  • Suņi 44-50 cm, pieļaujams līdz 52 cm.
  • Kuces 42-48 cm, pieļaujams līdz 50 cm.

 

TRŪKUMI

Ikviena atkāpe no iepriekšminētajiem punktiem uzskatāma par trūkumu, kura nozīmīgums ir tieši proporcionāls tā izteiktības pakāpei un ietekmei uz suņa veselību un labturību.

  • Neizteiktas dzimumatšķirības.
  • Acīmredzama nesabalansētība.
  • Pārāk spēcīgi vai pārāk smalki kauli.
  • Nepietiekami attīstīta muskulatūra.
  • Ieapaļš galvaskauss.
  • Pārāk izteikta pāreja no pieres uz purnu.
  • Purns pārāk īss, pārāk garš vai nosmaiļots, purna muguriņa nav taisna.
  • Neliels pārkodiens.
  • Zobu trūkums, izņemot 2 PM1 (premolāri 1).
  • Acis pārāk gaišas, iekritušas vai izvelbtas.
  • Acu plaksti nedaudz atkārušies.
  • Ausis pārāk zemu novietotas, pārāk mazas, nosmaiļotas, tiek turētas piepaceltas vai salocītas.
  • Pārāk īsa, ieliekta vai izliekta mugura.
  • Pārāk izteikti vai nošļaupti krusti.
  • Krūtis ar pārāk plakanām vai mucveidīgām ribām, krūšu priekšdaļa vāji attīstīta.
  • Aste ar lūzumiem; aste pārliekta pār muguru.
  • Priekškājas ar nepietiekami izteiktiem leņķiem.
  • Priekškājas izvērstas uz āru vai līkas.
  • Pēdvidus vājš vai pārāk slīpi novietots attiecībā pret zemi.
  • Pakaļkājas bez pietiekami labiem leņķiem, ar satuvinātām lecamajām locītavām, izliektas.
  • Pagarināta ķepa, izplesti pirksti.
  • Kustības: īss solis, stīva gaita, savērstas ejot un nākot, kājas pinas.
  • Trūkumi krāsojumā:
    • Baltā josla uz galvas ar pārtraukumiem.
    • Balts plankums uz pakauša lielāks par pusi no delnas.
    • Baltie lāsumi stiepjas ievērojami augstāk par pēdvidu („zābaciņi”).
    • Baltās krāsas trūkums uz visām četrām ķepām.
    • Balta apkakle (nopietns trūkums).
    • Balti, norobežoti plankumi uz krūtīm.
    • Priekškājas: lāsumu iztrūkums starp balto un melno zonu (nopietns trūkums).
    • Baltās krāsas iztrūkums uz galvas - pilnībā melna galva (ļoti nopietns trūkums).
  • Nedrošs, nepietiekams dzīvīgums, neliels nesavaldīgums uzvedībā.

 

DISKVALIFICĒJOŠIE TRŪKUMI

  • Agresīvi vai pārāk bailīgi suņi.
  • Ikviens suns, kurš uzrāda fiiskas vai psiholoģiskas anomālijas, ir diskvalificējams.
  • Nepilns sakodiens, izteikts pārkodiens, šķībs žoklis.
  • Entropija, ekstropija.
  • Dzeltenas ērgļa acis, dažādu krāsu acis, zilas acis.
  • Gredzenā sagriezta aste.
  • Pārāk gara, mīksta vilna (bez pavilnas).
  • Trūkumi krāsojumā:
    • Cita, ne trīskrāsaina.
    • Pamatkrāsa ne melna, bet cita.
  • Pārāk liels vai mazs augums, ievērojot robežas.

 

NB

  • Suņiem jābūt diviem skaidri redzamiem, normāli attīstītiem sēkliniekiem, kuri pilnībā atrodas sēklinieka maisiņā.
  • Vaislai izmantojami tikai funkcionāli un klīniski veseli suņi, tipiski šķirnes pārstāvji.